SEPLP prasa Latvijas Radio vadībai plānu, lai neatkārtotos klusums ēterā

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ir uzdevusi Latvijas Radio vadībai sniegt redzējumu, kā turpmāk novērst tādas situācijas kā pagājušajā nedēļā, kad neliela ugunsgrēka dēļ uz pāris stundām pārtrauca skanēt ētera raidījumi.

SELP ir konstatējusi, ka 5.janvārī sadūmojuma Latvijas Radio ēkā Doma laukumā dēļ vairākas stundas netika nodrošināti Latvijas Radio ētera raidījumi.

SEPLP 5. un 8.janvārī ir uzklausījusi radio valdi un uzdevusi sniegt rakstisku skaidrojumu par notikušo situāciju, atbildīgo amatpersonu rīcību atbilstoši darbības nepārtrauktības plānam nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā un tādu incidentu gadījumos, kad nav iestājies valsts apdraudējums. Padome arī prasa radio vadību redzējumu par darāmo, lai turpmāk novērstu šādas situācijas.

SEPLP uzsver, ka atbilstoši valsts normatīvo aktu regulējumam Latvijas Radio ir valdes apstiprināts darbības nepārtrauktības plāns darbības nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā. Plāna saturs ir informācija ar ierobežotu pieejamību.

Iepazīstoties ar situāciju, SEPLP atzinusi, ka sadūmojums Latvijas Radio nebija valsts apdraudējuma situācija, bet radio infrastruktūras un darbības apdraudējums ugunsbīstamības dēļ, kad primāri ir nepieciešams rūpēties par darbinieku un radio apmeklētāju drošību, un tas arī ticis darīts. Tāpēc rīcību lēmumu pieņemšanā noteica Latvijas Radio ugunsdrošības instrukcija.

SEPLP norāda, ka visu incidenta laiku tika nodrošināta signāla nodošana un apraide, tādējādi ēterā nebija pilnīgs klusums un apraides pārtraukums. Informācija par notikušo tika izplatīta sociālajos medijos un citos plašsaziņas līdzekļos, tomēr šādā situācijā radio rīcība nebija pietiekami pārdomāta un operatīva, nodrošinot ēterā paziņojumus par notikušo.

SEPLP vienojusies ar Latvijas Radio atkārtoti pārskatīt iekšējo normatīvo regulējumu, veikt risku novērtējumu, pārskatīt krīzes vadības procedūras un papildināt rīcības algoritmus sabiedrības informēšanai arī lokālas nozīmes incidentu gadījumā. Tāpat nepieciešams atkārtoti veikt darbinieku apmācības, organizēt praktiskas mācības, tajā skaitā ar krīzes komunikācijas plāna iedarbināšanu un sabiedrības informēšanu lineāri caur tam paredzēto programmatūru.