Latvija šogad varēs uzrādīt 2-3 reizes zemāku inflāciju nekā Rietumi (+VIDEO)

Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Viena no galvenajām tautsaimniecības problēmām 2024.gadā joprojām būs inflācija, kas saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aplēsēm pasaulē sasniegs 5,8%. Taču dažādās valstīs un reģionos inflācijas līmenis būs ievērojami atšķirīgs. Piemēram, attīstītajās ekonomikās, kur 2023.gadā vidējais inflācijas līmenis bija 4,6%, nākamgad tas būs tikai nepilni 3%. Tikmēr augušajās ekonomikās un jaunattīstības valstīs inflācija joprojām tiek prognozēta 7,8% līmenī.

Latvijas Banka stāstija: Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2.0 %), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2.0 %. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Latvijā inflācija ir atgriezusies zemā līmenī, un tā ir zemāka nekā vidēji eirozonā.

Pēdējos šā gada mēnešos cenas ir sarukušas, galvenokārt strauji mazinoties globālajām energoresursu cenām. Tas atspoguļojas zemākās siltumenerģijas un degvielas cenās Latvijā, kas mazina spiedienu arī uz citu preču un pakalpojumu cenām.

Gada inflācija no ļoti augstā līmeņa gada pirmajā pusē katru mēnesi mazinās un novembrī bija 1.1 %. 2023. gada inflācijas novērtējums ir 9.0 %, kas atbilst Latvijas Bankas septembra prognozēm.

Nākamajos trijos gados inflācija prognozēta ap 2 % (2024.–2026. gadam attiecīgi 2.0 %, 2.3 % un 1.8 %). Inflāciju ietekmējošo faktoru vidū ir valdības lēmumi par netiešo nodokļu palielināšanu, kā arī par elektrības sadales tarifu pieauguma ierobežošanu. Taču gan inflācijas prognožu lejupvērsto korekciju, gan pārnesi arī uz pamatinflāciju galvenokārt ietekmē pieņēmumi par zemākām, nekā iepriekš lēsts, globālajām dabasgāzes, naftas un pārtikas cenām.

Pamatinflācija visā prognožu periodā saglabāsies noturīgi augstāka (3–5 %) nekā kopējā inflācija spēcīgā algu kāpuma dēļ.

Vidējā termiņā ekonomiskā aktivitāte palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas darbinieku trūkuma apstākļos saglabās noturīgi augstu algu kāpumu – virs 7 %.

Šāds ilgstoši straujš algu pieaugums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un kas pārsniedz produktivitātes kāpumu, pasliktina izmaksu konkurētspēju un palielina eksporta snieguma vājināšanās risku.