Īsta latvieša dzīve: Emīls Pudelis atgriezās ar socitīklu starpniecību

Parasta cilvēka dienasgrāmatas ieraksti 20. gadsimtā ir kļuvuši par mūsdienu kultūras fenomenu.

Jau sešus gadus gadu sociālo tīklu lietotājiem ir bijusi iespējai ik dienas sekot līdzi notikumiem Emīla Pudeļa dzīvē, kas pierakstīti tieši pirms simts gadiem. Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājuma veidotāji apstiprina, ka Emīla Pudeļa dienasgrāmata Facebook un X/Twitter platformā tiks publicēta arī 2024. gadā.

Ierosme par dienasgrāmatas publicēšanu sociālajos tīklos radās Latvijas valsts simtgades gadā. Krājuma iniciatore, folkloras pētniece Sanita Reinsone atminas:

“Tuvojās Latvijas simtgade, un mēs tikko bijām izveidojuši Autobiogrāfiju krājumu. Emīla Pudeļa dienasgrāmatas, kuras savulaik pārrakstījis datorā viņa dēls Uldis, bija krājuma otrā kolekcija. Lakoniskie ieraksti bija tik izcili piemēroti Twitter formātam, ka bez garas domāšanas īsi pirms 18. novembra izveidojām Emīla kontu @pudelis_raksta un sākām to publicēt. Pēc kāda laika sapratām, ka pie vienām pūlēm Emīla dienasgrāmatu varētu publicēt arī Facebook auditorijai. Tur izveidojām lapu @pudelisraksta, un tā nu jau būs paskrējuši seši gadi, ik dienas publicējot to, ko Emīls uzrakstījis precīzi pirms simts gadiem.”

Kas ir Emīls Pudelis un viņa dienasgrāmatas?

Emīls Pudelis (1893–1978) dzīvojis un saimniekojis Mazsalacas pusē Vecniguļu mājās. 1. Pasaules karā bijis latviešu strēlnieks un apbalvots ar Jura krustu, piedalījies Latvijas Neatkarības karā. 1920. gadā atgriezies dzimtajā pusē, atsācis darboties savas tantes saimniecībā, ko vēlāk mantojis.

Dienasgrāmatu Emīls sācis rakstīt 19 gadu vecumā – 1912. gadā. Turpinājis līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā, taču līdz mūsdienām saglabājušies pieraksti, kas rakstīti līdz 1938. gadam. To oriģināli nodoti LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumam (autobiografijas.lv).

Emīla Pudeļa dienasgrāmatu ieraksti ir lakoniski, reti garāki par vienu vai diviem teikumiem. Tajos vēstīts par dienā šķietami svarīgāko – kas noticis, kas izdarīts, kāds ārā laiks. Fiksēts arī, cik samaksāts par pirkumiem, par cik pārdots pašu izaudzētais, un skaitīta arī raža un saimniecībā paveiktais. Dienasgrāmatās itin labi atklājas lauku cilvēka nedēļas ritums – sešas dienas strādā, septītajā – atpūta. Tad dodas uz balli, koncertu vai teātri, dažreiz arī alu dzert un pasakas teikt pie kaimiņiem, un reizēm arī meitās.

2024. gadā tiks publicēti ieraksti, kas tapuši 1924. gadā, kad Emīlam ir 31 gads. Šis būs darbīgs gads viņa saimniecībā un arī ļoti nozīmīgs gads viņa personīgajā dzīvē.

Īsos teikumos ielikta dzīves esence

Sociālajos tīklos Emīla Pudeļa dienasgrāmata pulcējusi kuplu sekotāju loku. Simtgadu senās dienasgrāmatas ieraksti, kas reizi dienā iesprūk pa vidu mūsdienu saturam, šo sešu gadu laikā jau kļuvuši par ierastu lietu. Dienasgrāmatas valdzinājums ir senās ikdienas dokumentējums, kas reizēm šķiet pārsteidzoši mūsdienīga, un arī senatnīga leksika, kas nereti raisa Emīla dienasgrāmatas lasītāju diskusijas. Vairāki Emīla iecienīti izteicieni nu jau sākuši folklorizēties, piemēram, “Tāpat pakrāmējos pa māju” vai “Nekas sevišķs”.

Vaicājot Emīla Pudeļa dienasgrāmatas cienītājiem Twitter/X platformā, kālab šī dienasgrāmata šķiet saistoša mūsdienu lasītājam, saņemtajās atbildēs norādīts, ka aizraujošs ir tās īstums, tā laika cilvēku dabiskais dzīves ritums un vienkāršība. Ir interesanti vilkt paralēles ar mūsdienām gan darbos, gan atpūtā, kā arī laikapstākļu salīdzinājumā. Tāpat uzmanību piesaista senie vārdi, un nevienam vien Emīla ikdienas gaitas un ikdienas pieraksti atsauc atmiņā aizgājušo laiku ļaudis un viņu stāstus.