lv
ZpcYKpAfZqAyUhCKrDRYtHGRjIsfrI5xBBItYYTH
2914614

Apkure: Jūrmalā kļūst karsti

Apkure: Jūrmalā kļūst karsti

Kuru gan mūsu laikos neuzrunā iespēja samazināt rēķinus?! Elektrības rēķini tik turpina augt, gāzes rēķini arī tik paliek lielāki un lielāki, bankas ceļ komisijas par saviem pakalpojumiem, pārtika maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā pirms gadiem desmit, un gada laikā cenas teju vai dubultojušās.

Kā raksta pietiek.com, piedāvājums iegūt mazākus rēķinus par dzīvokļa apsaimniekošanu nešaubīgi var šķist gana vilinošs. Tieši ar šādu piedāvājumu bijušais Jūrmalas daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāja SIA Civinity mājas Jūrmala (bijušais Jūrmalas namsaimnieks) darbinieks Lauris U. vērsās pie vairāku kūrortpilsētas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekiem.

Iespēja, ka dzīvokļa rēķins kļūs mazāks, vilināja ne vienu vien. Tādēļ vairāku namu dzīvokļu īpašnieki bija gatavi kopsapulcē vienoties, ka tiek mainīts namu apsaimniekotājs un turpmāk māju apsaimniekos Laurim U. piederošā kompānija LJ nami.

Tika solīts, ka apsaimniekošanas maksa būs mazāka, minot konkrētu skaitli, kas būs jāmaksā par katru dzīvokļa kvadrātmetru.

Taču jau pirmais rēķins izrādījās nevis mazāks, nekā līdz šim maksāts Civinity mājas Jūrmala, bet gan vai nu līdzvērtīgs, vai pat lielāks. Kā tā? Nē, Lauris U. nebija melojis. Katrs kvadrātmetrs tiešām maksāja nedaudz, bet mazāk, taču viņš tikpat lielu samaksu iekasēja arī par balkona un lodžiju kvadratūru, kamēr iepriekšējais apsaimniekotājs ievēroja likumā noteikto un balkoniem un lodžijām piemēroja koeficientu 0,3.

Tā kā LJ nami rēķinos arī dzīvošanai neizmantojamiem kvadrātmetri maksāja tieši tikpat, cik dzīvojamā platība, izrādījās, ka viņš vienkārši veikli apmānījis dzīvokļu īpašniekus.

Kad dzīvokļu īpašnieki vērsās pie viņa ar jautājumu – kā tad tā, jūs taču solījāt, ka būs jāmaksā mazāk, Lauris U. augstprātīgi paziņoja, ka viņš kvadratūru skatās pēc zemesgrāmatas un basta.

Tālāk izrādījās, ka namu iedzīvotāju veidotos uzkrājumus Lauris U. ar savu kompāniju izlieto nevis tiem darbiem, kurus saskaņojis ar dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs, bet gan pēc sava prāta.

Kad neizpratnes pilnie iemītnieki vērsušies ar jautājumiem – kas tā par pašdarbību, kādēļ izsaimniekojat mūsu naudu, Lauris U. atkal pat bez mazākās nožēlas vai kauna sajūtas paziņojis – tie esot izdevumi zem tūkstots eiro, tādēļ tik mazi tēriņi ne ar kādiem dzīvokļu īpašniekiem netikšot apspriesti un saskaņoti.

Pats trakākais sekoja, kad piemānītie daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki vēlējās atgriezties pie iepriekšējā apsaimniekotāja un lauzt līgumu. Tad Lauris U. izsūtījis visiem dzīvokļu īpašniekiem vēstules ar šādu tekstu:

“Pašlaik SIA Civinity mājas Jūrmala saprotot ka ir pazaudējusi Jūsu māju no savas apsaimniekošanas, rīko aptauju, lai Jūsu māju dabūtu atpakaļ. Ir jautājums. Kāpēc tad iepriekš negribēja vai nevarēja tik krasi samazināt kopējo tarifu? Piedāvājums, ko šobrīd piedāvā SIA Civinity mājas Jūrmala neapšaubāmi ir lētāks. Taču iedziļinoties dziļāk, gribētos mazliet paanalizēt.

Sanitārā apkope (sētnieks/apkopējs/zāles pļaušana u.t.t.) ir lētāka (noapaļojot) par 0,04 eur/m2/mēnesī nekā Jums bija iepriekš. Gribētos teikt, ka lai kvalitatīvi varētu apkopt Jūsu māju ir adekvāti jāmaksā cilvēkiem, kas to dara un tad Jūs arī variet prasīt no cilvēka kārtīgu darbu. Kā arī vienmēr ir atšķirība cik kvalitatīvi instrumenti, materiāli tiek izsniegti darbiniekam. Ja vēlaties variet salīdzināt, piemēram, kā tiek tīrīti Jūsu mājas trotuāri un salīdziniet Jums blakus māju Raiņa ielā 75, Jūrmalā. Kuru apkalpo SIA LJ Nami. Noejot gar vienu māju vai otru atšķirība ir acīmredzama. Lētāks tarifs diezvai liecina par to ka šajā segmentā būs lielas izmaiņas pārejot atpakaļ pie SIA Civinity mājas Jūrmala. Kā arī SIA LJ Nami pēc mājas pārņemšanas Janvārī Jums uzdāvinās kāpņu telpas ģenerāltīrīšanu, ja nolemsiet nepāriet atpakaļ pie SIA Civinity mājas Jūrmala.”

Kā gan Lauris U. tik labi zina, kādi bija rēķini un izcenojumi pie SI A Civinity mājas Jūrmala? Ļoti vienkārši – viņš, aizejot no darba Civinity mājas Jūrmala, piesavinājās tās zināšanas un informāciju, ko bija ieguvis tur kā darbinieks un nekavējās tās likt lietā, izveidojot savu kompāniju. Lai gan viņa darba līgumā bija skaidri un gaiši ierakstīts, ka viņš nedrīkst izpaust un izmantot Civinity mājas Jūrmala komercnoslēpumus un šie dati ir šīs kompānijas komercnoslēpums, viņš ne mirkli nevilcinājās pārkāpt šo paša parakstīto dokumentu.

Faktiski viņš, būdams Civinity mājas Jūrmala, darbinieks, izdomāja shēmu, kā ar it kā vilinošiem piedāvājumiem pārņemt šīs kompānijas rūpalu, un ne sekundi nevilcinājās pēc atlūguma uzrakstīšanas šo savu shēmu arī īstenot.

Taču būtiski ir kas cits – šis pats Lauris U. 2021.gadā ar piekto kārtas numuru startēja pašvaldību vēlēšanās uz Jūrmalas domi no Latvijas attīstībai saraksta. Tiesa, pie deputāta amata viņš netika, taču ir skaidrs, ka šis cilvēks ar laiku tēmē kļūt arī par politiķi.

Laura U. komentārs: "Rakstā ir klaji safabricējumi un meli. Raksts ir tīri nomelojošs. Rakstā ir apmelojumi par to ka kādam dzīvokļa īpašniekam ir palikuši dārgāki pakalpojumi dēļ lodžiju platībām. Tie klaji meli un šādas adreses nav.
Rakstā ir sajaukti vairāki fakti ar dažādām epizodēm.

Kā arī rakstā ir minēts ka Lauris U. ir piesavinājies informāciju no SIA "Civinity mājas Jūrmala" ir klajš apmelojums un cieņu aizskarošs teksts."

Trešdien pūtīs stindzinošs vējš

Trešdien maksimālā gaisa temperatūra Latvijā gaidāma no -9 grādiem vietām Kurzemes piekrastē līdz -19 grādiem Alūksnes pusē, turklāt vējā sals šķitīs par desmit grādiem lielāks.

Sinoptiķi prognozē, ka austrumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 11-16 metrus s...

Latvijas U-20 hokejistiem zaudējums junioru PČ ceturtdaļfinālā (VIDEO)

Latvijas U-20 vīriešu hokeja izlase otrdien Gēteborgā cieta zaudējumu pasaules junioru čempionāta ceturtdaļfinālā.

Latvija ar 2:7 (1:3, 0:3, 1:1) zaudēja ASV.

Latvijas izlasē abus vārtus guva Dans Ločmelis.

Amerikāņi vadībā izvirzījās pēc 91 spēlētas se...

Latvijas finanšu iestāžu peļņa 11 mēnešos sasniegusi 657,2 miljonus eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 657,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2023.gada novembrī ...



Komentāri