Rakstnieks Jurģis Liepnieks: «Vientulība nogalina» (+VIDEO)

Latvijas iedzīvotājiem sāka attālināti palīdzēt atrast sociālo loku.

Ziemas brīvdienās īpaši aktuāls ir dzīvas cilvēciskas komunikācijas trūkums, ja tādas nav. Pazīstamais literārs un polittehnologs Jurģis Liepnieks pievienojās psiholoģiskās palīdzības dienestam, kurā var sarunāties ar vientuļiem cilvēkiem. Lūk, kā viņš par to runāja savā sociālā tīkla kontā X – bijušais Twitter.

"Vientulība nogalina. Vecums, nabadzība un slimības, un tas viss vienam, tās ir milzu ciešanas. Ingas Muižnieces projekts "parunāsim" ir iespēja vientuļiem cilvēkiem vienkārši piezvanīt un parunāt ar kādu. Pirmo reizi iesaistījos pirms pāris mēnešiem un biju šokēts uzreiz daudzās nozīmēs. Piekrītu Ingai, ka šo vajadzētu katram deputātam un katram politiķim šad tad padarīt. Varbūt kaut kas pielektu. Lai vai kā - viņi teica, ka zmsv ir īpaši grūts laiks. Pieteicos, ka es varu. Nezinu, kurš gūst vairāk, es, vai tie ar kuriem sanāk parunāt".

Citi aktīvie sociālo tīklu lietotāji atbalstīja Liepnieka kungu.

Rasa: "Šie cilvēki, kas ir pazvanījuši, atsaukušies uz zvanu ir atraduši sevī spēku, viņi nav padevušies, tas ir sākums, lai atspertos, lai atgrieztu ticību, cerību, mīlestību. Materiāls atbalsts ir svarīgs, bet cilvēks nesastāv tikai no miesas, arī tā otra cilvēciskā puse ir jāpabaro".

Babloincasso: "Arī es šos ziemīšus pavadīju pilnīgi viens un jāsaka jutos pilnīgā pakaļā. Mainot segas pārvalku pulss 126; iznesot miseni 147… spiediens no rīta 140/103… kāds vēl te GYM… Tie fizioloģiskie dati, nerunājot par depresijas bedri. Alkohols pēc šķiršanās slikts sabiedrotais".

Fils: "Vajadzētu gan... Tā ir milzīga problēma cilvēkiem, kuri tādu vai savādāku iemeslu dēļ izkrituši no aprites... Tie arī, kuri dzīvo ģimenē, bet tas nenozīmē, ka viņi nav vientuļi... Man bijušas simtiem sarunu ar šiem cilvēkiem, arī ar viņu tuvajiem...labi, ka Tu to dari..lai mierīgi..."

Ilga Neja: "Lasu un nāk raudiens... es visu to izjūtu, kaut reizi nedēļā, bet gribas ar kādu parunāt, it kā paprasīt kaut par nenozīmīgām lietām, bet padomu, kā rīkoties,izteikt savu sāpi... Ir grūti, ļoti,kad mājās esi visu laiku tikai viens".

Nav vārds, nav uzvārds: "Starpcitu, nav jābūt vecam vai slimam, lai svetkos justos vientuļam. Arī vecumā 30+ bez berniem, bez otra cilvēka, bez brāļiem un māsām var svetkos būt viens. Ne vienmēr mēs zinām, kas cilvēkā slēpjas zem soctiklu skaistām bildem un ikdienas jautrības".