Putniņš: Šis gads meža nozarei bijis dinamisks un brīžiem arī neprognozējams

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

"Papildus egļu mizgraužu bojājumu seku novēršanai nācās operatīvi pārplānot cirsmas un veikt vējgāžu postījumu seku likvidēšanu," atzīmēja LVM valdes priekšsēdētājs.

Putniņš stāstīja, ka ik gadu vairāk nekā 95% no kopējiem LVM ieņēmumiem tiek gūti no koksnes produktu pārdošanas, tāpēc koksnes pārdošanas cenas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma saimnieciskās darbības finanšu rezultātus. Savukārt koksnes cenas ir atkarīgas no situācijas tirgū.

"Koksnes tirgus līdzsvaru pēdējos gados ir ietekmējuši gan plūdi, gan egļu astoņzobu mizgrauža izplatība, gan pandēmijas apkarošana, gan ģeopolitiskā situācija Eiropā. Karš Ukrainā raisīja nestabilitāti Eiropas koksnes izstrādājumu tirgos - nezinot, ko nesīs tuvākā nākotne, bija vērojams pastiprināts koksnes produktu pieprasījums 2022.gadā un tam sekojošs koksnes cenu lēciens, ko izjutām vēl šī gada pirmajā pusgadā un kas atspoguļojas arī uzņēmuma finanšu rezultātos," stāstīja Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka šogad kopumā būs sasniegti izcili finanšu rādītāji, taču tos galvenokārt sekmējušas koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

"Augstās pārdošanas cenas veidojušās krietni agrāk - 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā, vēl pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kas strauji un būtiski mainīja koksnes tirgus situāciju visā pasaulē," atzīmēja Putniņš.

Vienlaikus viņš prognozē, ka patlaban visa Latvijas meža nozare, kas ir valsts lielākā eksportējošā nozare, nodrošinot piekto daļu no visu preču eksporta vērtības, un nozīmīgs darba devējs Latvijas lauku reģionos, saskaras ar nopietniem izaicinājumiem globālajos koksnes tirgos, kur strādā Latvijas uzņēmēji. Patreizējā situācija ietekmēs gan LVM, gan kopumā visas meža nozares attīstību nākamajā gadā.

"LVM strādā un attīstās lielos nenoteiktības apstākļos, kad grūti prognozēt ārējo faktoru ietekmi, kokmateriālu cenu svārstības un inflāciju. Šie riski ir vērtēti, plānojot uzņēmuma nākamā gada budžetu," uzsvēra Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka uzņēmumam izdevies stiprināt savas līdera pozīcijas vairākās jomās, tostarp LVM ir ierindots labāko Eiropas valsts mežu apsaimniekotāju vidū pēc dažādiem efektivitātes rādītājiem.

"Mūsu pievienotā vērtība ir inovācijas - sākot no ļoti redzamām un jau ierastām, piemēram, koka vairogu brauktuvēm, ko izmantojam saimnieciskajā darbībā, un beidzot ar tādām, kas notiek uzņēmuma iekšienē un veicina kopējo efektivitātes kāpumu, piemēram, "LVM GEO" - produkts, kuram Eiropā nav analogu," uzsvēra LVM valdes priekšsēdētājs.

Tāpat viņš norādīja, ka arī izstrādātais koksnes piegāžu loģistikas process ir sakārtots tik augstā kvalitātē, ka patlaban ir vismaz desmit gadus priekšā citiem Eiropas uzņēmumiem.

"Esam pagodināti, ka gada nogalē saņēmām "Inovācijas čempiona" balvu valsts kapitāla uzņēmumu grupā, līdzās tādiem Latvijas ekonomikas flagmaņiem kā "Latvijas finieris" un "Latvijas mobilais telefons"," piebilda Putniņš.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pērn bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro.

LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.