Putnkopības nozare iebilst pret nekontrolētu produkcijas importu no Ukrainas

Latvijas putnkopības nozare iebilst pret nekontrolētu produkcijas importu no Ukrainas, pavēstīja Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) pārstāvji.

Asociācijā norāda, ka pirms Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Parlamentā (EP) tiek pieņemti lēmumi par tirgus liberalizācijas pasākumu pagarināšanu Ukrainai, ir nepieciešams ietekmes izvērtējams uz ES ražotājiem un atbilstošu kompensācijas mehānismu ieviešana.

Asociācijas pārstāvji min, ka Zemkopības ministrija, Ārlietu ministrija, Ministru prezidents, EP deputāti un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV) ir vairākkārt tikuši informēti par potenciālajiem tirgus traucējumiem, ko Latvijas putnkopības nozarei rada nekontrolēts produkcijas imports no Ukrainas.

LAPNA pārstāvji skaidro, ka ņemot vērā patreizējās darbaspēka izmaksas un graudu cenas Ukrainā, kā arī to, ka Ukrainā nav jāievēro ES noteiktie ražošanas standarti un labturības prasības, ražošanas izmaksas Ukrainā ir vismaz divas reizes zemākas. Tāpat atcelts ir ievedmuitas nodoklis ES.

Vienlaikus asociācijā skaidro, ka Latvijā jau kopš 2022.gada vidus ir lielākais importa īpatsvars Eiropā, tāpēc Latvijas ražotājiem tiek rādīta īpaši negatīva ietekme un negodīgas konkurences apstākļi. Turklāt Latvijas uzņēmumiem, atšķirībā no Ukrainas uzņēmējiem, ir galēji ierobežotas investīciju iespējas un jau tagad tas negatīvi ietekmē uzņēmumu konkurētspēju, kas nākotnē tikai pasliktināsies.

"Tas, ka Ukrainai ir jāpalīdz, ir skaidrs un nav apspriežams, taču atbalsts būtu jāveic solidāri, nevis uz atsevišķu valstu un atsevišķu nozaru uzņēmumu rēķina," norāda LAPNA pārstāvji.

Tāpat asociācijā uzsver, ka privāto Ukrainas uzņēmumu gūtā peļņa nenonāk Ukrainas valdības rīcībā, bet gan šo privāto uzņēmumu īpašnieku ārvalstu kontos, piemēram "Ovostar Union" viens no īpašniekiem ir arī Kanādas privātais pensiju fonds (29%).

Pēc asociācijā paustā, uz problēmu uzmanību vērš arī daudzas Eiropas lielākās lauksaimnieku organizācijas, piemēram, "AVEC", "Copa-Cogeca" un citas. Organizācijās norāda, ka uz Ukrainas robežas trūkst kontroles, nav datu par to, kur un kādā apjomā Eiropā patiesībā nonāk Ukrainas importa produkcija.

LAPNA pievienojas Eiropas lauksaimnieku organizāciju izteiktajiem priekšlikumiem noteikt maksimālās importa robežvērtības ES galamērķiem un izveidot efektīvus tranzīta maršrutus.

Tāpat asociācijā norāda, ka steidzami būtu jāiedarbina aizsargpasākumi līdz ko ceturkšņa imports attiecīgajā valstī pārsniedz 2021.gada apjomu, kā arī nepieciešams uzlabot loģistiku un infrastruktūru, lai nodrošinātu "Solidaritātes joslu" darbību.

Vienlaikus LAPNA atzīmē, ka ir arī nepieciešams izveidot sistēmu, kas nodrošina, ka visu Ukrainas lauksaimniecības produktu sūtījumu galamērķi deklarē pirms to ievešanas ES un tiek nodrošinātas atbilstošas kontroles iespējas. Jāveicina Ukrainas imports ārpus ES valstīm.

Asociācijā piebilst, lai palielinātu robežkontroles kapacitāti, ir nepieciešamas ES investīcijas robežkontrolē un muitas dienestos.

LAPNA pārstāv Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas un ES institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, kā arī piedalās putnkopības nozari reglamentējošo normatīvu izstrādē un apspriešanā. Asociācija dibināta 2006.gadā, un tā pārstāv lielākos Latvijas olu ražotājus.