Filma «Marijas klusums» stāsta par aktrises Leiko traģisko likteni (+VIDEO)

Kolektīva jukšana prātā un totalitārisma smārds ir ne tikai pagātnes, bet arī satraucoša mūsdienu realitāte.

Režisora Dāvja Sīmaņa jaunā spēlfilma “Marijas klusums”, kas veidota studijā “Mistrus Media”, atlasīta 74. starptautiskā Berlīnes kinofestivāla Foruma programmā, tas šodien izziņots Berlināles mājaslapā, publiskojot pirmās festivāla Forumam atlasītās filmas. Berlīnes kinofestivāls sāksies 2024. gada 15. februārī.

Filma "Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc Eiropā slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko (1887–1938) dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri.

Marija Leiko dzimusi Rīgā, pirms Pirmā pasaules kara spēlējusi Jonatāna biedrības teātra trupā un Apollo teātrī Grīziņkalnā, tad studējusi Vīnes ķeizariskajā Muzikālās un dramatiskās mākslas akadēmijā, strādājusi dažādos vācu teātros. 1917. gadā Marija Leiko sāka filmēties mēmajā kino un paralēli strādāja Maksa Reinharta aktieru trupā Berlīnē, filmējusies arī pie vācu kino ekspresionisma klasiķa Frīdriha Vilhelma Mūrnava. Pēc Hitlera nākšanas pie varas Leiko 1933. gadā atgriezās Latvijā, bet 1935. gadā, uzzinot par mazmeitas piedzimšanu un meitas nāvi, aktrise devās uz PSRS, kur kolēģi viņu pierunāja vienu sezonu strādāt Maskavas latviešu teātrī Skatuve.

“Ir sajūta, ka Marijas Leiko atveidoto lomu raksturi un tēlu pieredze, arī ticība mākslas pārspēkam pār politisko režīmu, nostādīja viņas personību pret Staļina nežēlīgo valsti. Protams, kā vēsturē ierasts, viņa šajā cīņā zaudēja, tomēr kopā ar miljoniem citu nevainīgu cilvēku ir atstājusi mums spēcīgu vēsturisko mācību. Tagad un gluži negaidot, pēc nepilniem 100 gadiem, mūsdienu laikmeta kontekstā, kad pieredzam necilvēcīgo karu Ukrainā, Putina Krievijas iekšējās represijas un citus globālus konfliktus, šī mācība ir vairāk nekā svarīga,“ uzsver filmas režisors Dāvis Sīmanis.

Filmas radošo komandu veido režisors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts, scenārija autori Dāvis Sīmanis, Magali Negroni, Tabita Rudzāte, filmas māksliniece Kristīne Jurjāne, grima māksliniece Beate Rjabovska, komponisti Paulius Kilbauskas un Justas Štaras, montāžas režisore Ieva Veiverīte, producenti Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe. Galvenajās lomās – Olga Šepicka, Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Inese Kučinska, Vilis Daudziņš un citi.

Šogad 64. starptautiskais Berlīnes kinofestivāls risināsies no 15. februāra līdz 25. februārim, tas ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem A klases filmu festivāliem pasaulē un līdzās Kannu un Venēcijas festivāliem tiek uzskatīts par vienu no trim galvenajiem Eiropas kinogada forumiem. Festivāla programma tiek atlasīta no vairākiem tūkstošiem pieteiktu filmu, un atlasē Berlināles Foruma programmai tiek izcelta kino kā medija nozīme, iekļaujot programmā filmas, kurās ietverts nozīmīgs sociāli mākslinieciskais vēstījums un pievērsta īpaša uzmanība kino estētikai.

“Tas, ka filma "Marijas klusums" pasaules pirmizrādi piedzīvos Berlīnes kinofestivālā, ir notikums, kas liek domāt arī par vēstures līkločiem un filmas galvenās varones prototipa, aktrises Marijas Leiko dzīvesstāstu. Aktrise 30. gados bēga no nacistiskās Vācijas un nonāca Staļina Krievijā. Šodien, kad Krievija tiecas mazināt Staļina noziegumus, svarīgi runāt arī par mākslinieku sadarbību ar noziedzīgu varu; šīs neizstāstītās 20. gadsimta vēstures lappuses daudz ko atklāj arī par mūsdienu pasauli, liek domāt par inteliģences attiecībām ar varu un šo attiecību iespējamām sekām. Leiko dzīvesstāsts ir savā ziņā “baltais vēstures plankums” un būtiski, ka caur pasaules festivāla forumu varam tam pievērst uzmanību,” saka filmas producents Gints Grūbe.

Filma "Marijas klusums" veidota kā Latvijas (studija Mistrus Media) un Lietuvas (Broom Films) koppražojums, to atbalsta Nacionālais Kino centrs, Lietuvas Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Televīzija, Eiropas Savienības fonds Creative Europe MEDIA.

“Priecājos, ka Latvijas spēlfilma ir izraudzīta tik nozīmīgai un prestižai kino skatei kā Berlīnes starptautiskais kinofestivāls. Stāsts par Latvijā dzimušo, Vācijā slavas virsotnes iekarojušo un Maskavā nogalināto aktrisi Mariju Leiko ir ne tikai atgādinājums par Staļina represijām, kurās tika iznīcināti arī latviešu teātra Skatuve aktieri, bet vērienīgs laikmeta atveids. Filmas "Marijas klusums" stāsts parāda totalitāru režīmu represiju iracionalitāti un absolūto nerēķināšanos ar indivīdu, būtībā – kolektīvu sajukšanu prātā. Tas ir arī ļoti konkrēts vēsturisks cieņas apliecinājums spēcīgai sievietei, kura caur sevi translē 20. gadsimta traģiskos notikumus. Lieki piebilst, ka kolektīva jukšana prātā un totalitārisma smārds ir ne tikai pagātnes, bet arī satraucoša mūsdienu realitāte,” atgādina Dita Rietuma, Nacionālā Kino centra vadītāja.

Režisors Dāvis Sīmanis iepriekš veidojis vēsturiskas drāmas "Pelnu sanatorija" (2016), "Escaping Riga" (2014), "Tēvs Nakts" (2018) un "Gads pirms kara" (2021), savukārt filmu studija Mistrus Media pēdējos gados veidojusi vairākas vēsturiskas spēlfilmas un korpražojuma filmas, kas izrādītas A klases kinofestivālos – Viestura Kairiša spēlfilma "Janvāris" 2022 gadā pirmizrādi piedzīvoja Traibekas kinofestivālā ASV, ungāru režisora Deneša Naģa kopražojuma spēlfilma "Dabiskā gaisma" ieguva Sudraba lāci Berlīnes Starptautiskajā festivālā 2021. gadā, lietuviešu režisora Šarūna Barta filma "Mijkrēslis" bija iekļauta 2020. gada Kannu festivāla oficiālajā programmā.