Rosina krīzes gadījumā Latvijā ļaut karot ārvalstu pilsoņiem

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārvalsts pilsoņus, tostarp, Ukrainas.

Patlaban nacionālais regulējums neparedz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārzemniekus.

Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka nacionālo bruņoto spēku sastāvā var efektīvi karot arī citu valstu pilsoņi. Ukrainas bruņotajos spēkos var iestāties ārzemnieks vecumā no 18 līdz 60 gadiem, ja viņš iepriekš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, atzīts par derīgu militārajam dienestam un ir izturējis profesionāli-psiholoģisko atlasi, viņam ir atbilstoša fiziskā sagatavotība, kas ļauj veikt kaujas uzdevumus un ir tiesīgs likumīgi ieceļot Ukrainas teritorijā.

Iepriekšējā militārā vai kaujas pieredze tiek atzīta par priekšrocību, bet netiek atzīta par obligātu prasību dienesta uzsākšanai Ukrainas bruņotajos spēkos.

Ņemot vērā minēto, grozījumi Militārā dienesta likumā likumā paredz, ka vispārējās un daļējās mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos var brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, NATO dalībvalsts, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.

Ārzemnieku pieņems dienestā, noslēdzot ar viņu ārzemnieka militārā dienesta līgumu, ja viņš atbilst aizsardzības ministra noteiktajām veselības stāvokļa prasībām, nav bijis PSRS vai kādas ārvalsts drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs un viņa pieņemšana dienestā atbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.

Tāpat dienestā varēs pieņemt ārzemnieku, kurš nav sodīts par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta un likumīgi uzturas Latvijas Republikā.

Ārzemniekam ir jāprot valsts valoda vai vismaz angļu vai franču valoda. Valodas prasmi pārbaudīs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

Ārzemnieka militārā dienesta līgumu varēs slēgt uz aizsardzības ministra noteikto laiku, kas nepārsniedz kara vai izņēmuma stāvokļa laika periodu.

Militārajā dienestā pieņemtajam ārzemniekam varēs noteikt pārbaudes laiku līdz sešiem mēnešiem.

Dienesta izpildes laikā ārzemnieks pildīs aktīvo dienestu un viņam būs karavīra statuss. Tas nozīmē, ka viņš saņems karavīriem noteikto mēnešalgu un karavīriem un viņu ģimenes locekļiem paredzētās sociālās garantijas, izņemos tiesības uz izdienas pensiju.

Ārzemniekam varēs piešķirt dienesta pakāpes, izņemot virsnieku vai virsnieku speciālistu sastāva dienesta pakāpes.

Līgumu varēs izbeigt pirms termiņa, ja, piemēram, karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ vai karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta.

Patlaban likumprojekts iesniegts publiskais apspriešanai. Vispirms tas būs jāatbalsta valdībai un pēc tam jāpieņem Saeimai.