Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns Latvijā ir sabojāts

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns Latvijā ir sabojāts, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš norādīja, ka šis ir pirmais gads jaunajā stratēģiskajā plānā, un ir skaidrs, ka maksājumi bioloģiskajai ražošanai ir būtiski samazināti. Savukārt Eiropas mērķis ir tieši vairāk virzīties uz bioloģisko ražošanu.

Norkārklis stāstīja, ka stratēģiskajā plānā patlaban atbalsta maksājumi bioloģiskajām saimniecībām ir izlīdzinājušies ar konvencionālajām saimniecībām. Daudzi lauksaimnieki ir nobijušies un pametuši bioloģisko ražošanu.

"Lai arī Latvijā politiski tiek definēts atbalsts bioloģiskai saimniekošanai, darbi ir tieši pretēji. Atsevišķām saimniecībām maksājumi būs pat par 20% mazāki," norādīja asociācijas vadītājs.

Viņš informēja, ka Eiropas Komisijai (EK) ir rakstīts, un viņi savukārt ir aicinājuši Zemkopības ministrijai (ZM) situāciju skaidrot.

Vienlaikus Norkārklis norādīja, ka šogad ir samazinājies gan sertificēto bioloģisko lauksaimniecību skaits, gan bioloģiski apsaimniekoto zemes platību apmērs.

"Daudzas saimniecības vairs nesertificējas un ir pārgājušas uz konvencionālo saimniekošanu, saprotot atbalsta maksājumus un kopējo nacionālo politiku. Lielākā daļa no tām ir bioloģiskās piena lopkopības saimniecības, kas aiziet no ražošanas." norādīja Norkārklis.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bioloģiskā piena vidējā iepirkumu cena ir par diviem trīs centiem litrā zemāka nekā konvencionālās saimniecībās piena cena. Sarucis ir arī atbalsta apjoms.

"Ja mēs politiski sakām, ka mums vajag bioloģisku, veselīgu ēdienu, bet visi darbi ir pretējā virzienā. Tam seko arī nākamais jautājums - ja vidēja iepirkumu cena bioloģiskajam pienam ir zemāka, tad kāpēc veikalā tas ir krietni dārgāks par konvencionālo pienu," uzsvēra Norkārklis.

Viņš atzina, ka bioloģiskā pienā pārstrādei iespējams ir augstākas prasības un izsekojamība, bet viņa ieskatā kopumā tā ir tirgus kropļošana.

"Nevaru pateikt, vai lielāko piecenojumu pieliek pārstrādātāji vai lielveikali, bet piecenojums ir nesamērīgi augsts un nepamatots, zemnieks diemžēl nesaņem godīgu cenu par savu saražoto produkciju. Ja bioloģisko pienu no zemnieka iepērk par 32 centiem litrā, bet veikalā tas maksā 1,5 eiro," sacīja asociācijas pārstāvis.