Latvijā sasniegta vēsturiski augstākā vēja elektroenerģijas izstrāde

Oktobrī Latvijā sasniegta vēsturiski augstākā vēja elektroenerģijas izstrāde - vēja elektrostacijas tīklā nodeva 13% no visas valstī saražotās elektroenerģijas jeb 37 gigavatstundas (GWh), kas ir par 107% vairāk nekā septembrī un par 4% vairāk nekā 2022.gada oktobrī, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Kopumā oktobrī Latvijā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 288,3 GWh, kas ir par 2% vairāk nekā septembrī un par 30% vairāk nekā pirms gada, savukārt no tīkla patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms sasniedzis 592 GWh, kas ir par 13% vairāk nekā septembrī un par 5% mazāk nekā pirms gada.

Latvijas elektrotīklā patēriņam saņemtais elektroenerģijas apjoms tika nosegts ar tīklā nodoto elektroenerģijas apjomu 48,7% apmērā, bet atlikušais nepieciešamais elektroenerģijas daudzums - 303 GWh - tika importēts no kaimiņvalstīm.

Oktobrī vidējā elektroenerģijas cena izlīdzinājās visās trīs Baltijas valstīs, samazinoties līdz 87,37 eiro par megavatstundu (MWh) - Latvijā par 25%, Lietuvā - par 26% un Igaunijā - par 23%. Savukārt attiecībā pret 2022.gada oktobri cena Latvijā bija par 117% zemāka.

Oktobrī vērojams vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums arī divos Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos - Zviedrijas ceturtajā zonā par 29% jeb līdz 30,75 eiro par MWh, un Polijā par 13% jeb līdz 95,43 eiro par MWh, savukārt Somijā cena palielinājusies līdz 37,64 eiro par MWh, kas ir par 15% augstāka nekā septembrī.

Elektroenerģijas cenu samazinājumu Baltijas valstīs sekmēja gan lielāka vēja enerģijas izstrāde, gan arī iespēja oktobrī importēt lielākus elektroenerģijas apjomus no Zviedrijas nekā septembrī, kad vairāk nekā 20 dienas remontdarbu dēļ nebija pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojums.

Salīdzinot kopējo importētās elektroenerģijas apjomu uz Baltijas valstīm ar iepriekšējo mēnesi, tas ir pieaudzis par 19,3%. Elektroenerģijas importa apjoms no Polijas uz Baltiju ir sarucis par 40,7%, savukārt Ziemeļvalstu importa apjoms uz Baltijas valstīm ir būtiski pieaudzis - par 154,3% no Zviedrijas un 3,9% no Somijas.