Rīgā top superskaitļošanas centrs, kas varētu pārveidot ekonomiku (+VIDEO)

Līdz 2026. gadam Latvijā tiks izstrādāti 12 jauni studiju moduļi.

Šobrīd ap 3,8% no ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem Latvijā ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālisti, kamēr Eiropas Savienībā tie ir vidēji 4,5%, liecina Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa 2022. gada dati. Lai gan Latvija samazina atpalicību no Eiropas vidējā līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaita ziņā, sabiedrības kopējās digitālās prasmes joprojām ir zemākas par Eiropas Savienības vidējo rādītāju. Iecerēts, ka projekts “Augsta līmeņa digitālo prasmju attīstība Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas jomā” šo situāciju uzlabos.

Īstenojot projektu, līdz 2026. gadam tiks izstrādāti 12 jauni studiju moduļi augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā, kas tiks integrēti studiju procesā. Plānots, ka padziļinātas digitālās prasmes apgūs aptuveni 2000 studentu un speciālistu no uzņēmējdarbības, akadēmiskā un valsts sektora. Projekta kopējais budžets ir 6,2 miljoni eiro, no kā seši miljoni eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma investīcija.

Šis projekts papildina Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Augstas veiktspējas skaitļošanas centra un Latvijas Universitātes (LU) Skaitliskās modelēšanas institūta Eiropas Savienības projektā “EuroCC” izveidoto superskaitļošanas kompetences centru.

Studiju kursi ir sagrupēti atbilstoši moduļiem un tematiskajām jomām, kas ietver programmēšanu, datu analīzi, datu vizualizāciju, mākslīgo intelektu, modelēšanu, simulācijas u.c. nozarē pieprasītas prasmes.

“Projektā no nulles top jauni kursi, kas nekad nav bijuši, un ir arī tādi, kas tiek modernizēti – cits apjomīgāk, cits mazāk,” saka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone-Ratinika.

RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa stāsta, ka studiju kursi tiek veidoti ļoti praktiski. Piemēram, viens no RSU kursiem tiek gatavots ar radiologu atbalstu, lai jaunās prasmes būtu piemērotas konkrētās nozares speciālistiem izmantošanai ikdienā. Viņa piebilst, ka studiju kursu saturs tiek veidots tā, lai tas būtu saprotams ikvienam jebkurā vecumā, lai šīs prasmes varētu nodot tālāk arī kolēģiem vai klientiem.

Studiju kursos dažādos līmeņos māca problēmu risināšanu, drošību, digitālā satura izstrādi, kā arī komunikāciju un sadarbību. “Nepietiek ar specifiskām nozares zināšanām un prasmēm – ir jāmāk sarunāties ar cilvēkiem un sadarboties komandā. Lai gan komunikācija var šķist pašsaprotama, tā nebūt nav,” uzsver N. Jansone-Ratinika.