Samazinājusies Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju un Baltkrieviju

Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju šogad septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri samazinājusies par 20,2%, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju sarukusi par 21%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt importa vērtība no Krievijas septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri samazinājies par 69,5%, kamēr preču importa vērtība no Baltkrievijas sarukusi par 11,3%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka eksporta samazinājumu uz Krieviju septembrī noteica mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu, galvenokārt elektromotoru un elektroģeneratoru detaļu, eksporta samazinājums par 11 miljoniem eiro jeb 65,5%, bet uz Baltkrieviju - optisko ierīču un aparatūras, galvenokārt ortopēdisko piederumu, eksporta samazinājums par 2,2 miljoniem eiro jeb 68,9%.

Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - augustu - Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju samazinājusies par 12,6%, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju samazinājusies par 3,7%.

Septembrī Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 85,712 miljonus eiro, kas ir 5,6% no kopējā eksporta apmēra, kamēr preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 13,409 miljonus eiro jeb 0,9% no kopējā eksporta apmēra.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība uz Ukrainu šogad septembrī veidoja 22,368 miljonus eiro jeb 1,5% no kopējā eksporta apmēra. Salīdzinājumā ar augustu eksporta vērtība uz Ukrainu ir augusi par 7,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri - samazinājusies par 27,5%.

Statistikas pārvaldē skaidro, ka eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gada septembrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu, galvenokārt naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūtu eļļu, eksporta samazinājums par 10,9 miljoniem eiro jeb 79,2%.

Šī gada septembrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu, galvenokārt rapšu vai ripšu sēklu, importa pieaugums par 3,4 miljoniem eiro jeb 63,8%.

Savukārt importa samazinājumu no Krievijas pamatā ietekmēja minerālproduktu, galvenokārt dabasgāzes un elektroenerģijas, importa samazinājums par 89,5 miljoniem eiro jeb 80%, bet no Baltkrievijas - dzīvnieku vai augu tauku un eļļu, galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, importa samazinājums par 2,1 miljonu eiro jeb 28,6%.

Šī gada deviņos mēnešos preces uz Krieviju eksportēja 377 uzņēmumi, uz Baltkrieviju - 195. Savukārt 2022.gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krieviju un Baltkrieviju attiecīgi bija 795 un 347.

Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu, vērtības un darījuma veida - gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījuma skaita šajā periodā, piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi.

Preces no Krievijas 2023.gada janvārī-septembrī importēja 297 uzņēmumi, no Baltkrievijas - 224. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022.gada deviņos mēnešos, bija attiecīgi 1232 uzņēmumi no Krievijas un 571 no Baltkrievijas.

Deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 33,1 miljonu eiro jeb 3,8 reizes, uz Kazahstānu - par 26,3 miljoniem eiro jeb 39%, uz Uzbekistānu - par 14,5 miljoniem eiro jeb 28,4%.

Deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 20,5 miljoniem eiro jeb 3,7 reizes, no Kazahstānas - par 15,8 miljoniem eiro jeb 34%, no Azerbaidžānas - par 1,9 miljoniem eiro jeb 63,6%.

Šī gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies eksportējušo uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kirgizstānu par 103 uzņēmumiem, bet importā lielākais pieaugums Uzbekistānai par 23 uzņēmumiem.