No «Rail Baltica» iepirkuma izslēgtā Turcijas uzņēmumu apvienība vērsusies tiesā

Uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC İçtaş İnşaat Sanayi̇ ve Ti̇caret A.Ş." un "Doģuş İnşaat Ve Ti̇caret A.Ş.", ir vērusies tiesā pret Latviju par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmuma atcelšanu un pagaidu noregulējuma piemērošanu SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" iepirkumā "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem Latvijā.

Lieta saņemta Administratīvajā rajona tiesā Rīgā. Pašlaik izskatīšanas datums vēl nav ieplānots.

Piegādātāju apvienības ieskatos IUB pieņemtais lēmums par viena no divu kandidātu izslēgšanu no tik apjomīga un valstiski nozīmīga iepirkuma pašās iepirkuma beigās ir prettiesisks un nav nedz juridiski pamatots, nedz arī Latvijas valsts interesēs.

Viņuprāt, saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu izteica piegādātāju apvienība no Turcijas, un sākotnējā summas atšķirība bija teju viens miljards eiro. Šobrīd, pēc pārrunām, kurās otrs pretendents - kopuzņēmums no Itālijas, Francijas un Polijas - samazināja sava piedāvājuma cenu, atšķirība joprojām ir vairāk nekā pusmiljards jeb 536 415 263 miljoni eiro.

Otrkārt, neesot izprotama procedūra, kurā sākotnēji pretendentiem, tostarp piegādātāju apvienībai no Turcijas, tika sniegta pieeja ierobežotas pieejamības informācijai, lai varētu sagatavot piedāvājumu, bet pēcāk, ar atsauci uz Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendāciju, pretendents tiek nepamatoti izslēgts no iepirkuma procedūras.

Bažas par politiski motivētu lēmumu šajā gadījumā raisa arī tas, ka "Eiropas dzelzceļa līnijas" jau ir spēkā esoši līgumi ar otru pretendentu par būvdarbu veikšanu, kas patlaban ir izpildes stadijā.

Uzņēmumā apgalvo, ka esot vēl virkne apstākļu, kas iepirkumam par Latvijas "Rail Baltica" pamattrases būvdarbiem liek izskatīties pēc farsa. Piemēram, Latvijas un Eiropas savienības normatīvo aktu bāze skaidri nosaka, ka gadījumos, kad kādā no dalībvalstīm tiek īstenoti kritiskās infrastruktūras objekti, pasūtītājs var izvēlēties - rīkot tipisku publisko iepirkumu, aizsardzības un drošības jomas iepirkumu vai nerīkot iepirkumu vispār, tai skaitā, slēgt būvdarbu līgumu bez iepirkuma.

Tādējādi, ja "Eiropas dzelzceļa līnijas" jau sākotnēji būtu rīkojusi aizsardzības un drošības jomas iepirkumu, VDD atzinuma lūgšana būtu leģitīma. Šobrīd viņu sniegtā rekomendācija tiesiski nav uzskatāma pat par saistošu šajā procedūrā. Vēl jo vairāk - piegādātāju apvienība no Turcijas ir pārliecināta, ka šādā procedūrā VDD oficiālais slēdziens būtu pilnīgi pretējs abiem pretendentiem. Respektīvi, attiecībā uz otru apvienību tas būtu negatīvs, jo esot pierādījumi, kas, iespējams, no VDD puses pašlaik neesot vispār izvērtēti. Proti, uzvarētāju apvienības "E.R.B Rail Baltica JV" itāļu kompānija "Rizzani de Eccher S.P.A." pusotru gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā joprojām turpina strādāt Krievijas teritorijā.

Savukārt cita šīs apvienības dalībnieka - Francijas "Eiffage Génie Civil SAS" grupas uzņēmums - aktīvi strādā Krievijas teritorijā ar sev piederošu uzņēmumu un saskaņā ar publiski pieejamo informāciju divi no šī uzņēmuma klientiem ir iekļauti sankciju sarakstā. Kompānijas darbības profils ir rūpniecisko iekārtu piegāde un apkope - kritisks sankciju sektors -, taču 2022.gadā uzņēmums palielināja savu peļņu Krievijas tirgū par 254%, uzsver uzņēmumu apvienība.

Savukārt attiecībā uz VDD rekomendāciju par piegādātāju apvienību no Turcijas, viņi uzskata, ka pamatojums šajā gadījumā faktiski ir bijis politisks vērtējums par Turcijas kā valsts lomu attiecībās ar Krieviju, vevis reāliem pašu uzņēmumu pārkāpumiem, kas varētu radīt Latvijas valsts interešu apdraudējumu.

Tādējādi šāda politiskos pieņēmumos balstīta rekomendācija esot ne tikai diskriminējoša, bet izskatās arī pēc sabotāžas mēģinājuma pret vienu no iepirkuma dalībniekiem, paļaujoties, ka apstākļos, kad Krievija ir sākusi nepamatotu un šokējošu agresiju, karu pret Ukrainu, Latvijas VDD darbības neviens neapšaubīs, pauž lietas pieteicēji.

Viņuprāt, šāda valsts institūciju rīcība ir nepieļaujama - jo īpaši Latvijai tik vērienīga un ne tikai finansiāli, bet arī stratēģiski nozīmīga infrastruktūras objekta būvniecībā. Viņi akcentē, ka projekta uzraudzība un būtiska tā realizācijas kavēšana attiecībā pret pārējām Baltijas valstīm jau šobrīd Latvijai liek izskatīties neglaimojoši starptautiskā mērogā, taču, pateicoties apšaubāmai iepirkuma procedūrai, var draudēt arī ar milzīgiem zaudējumiem.

Jau vēstīts, ka Eiropas platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto, ziņoja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".

Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro. "Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030.gadam.

Iepirkums par pamattrases būvniecību noslēdzās pagājušajā nedēļā. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu tiesības slēgt līgumu ieguvis Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena bijusi 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs.

Iepirkumā nosauktie 3,7 miljardi eiro ietver tikai sliežu ceļus un ar tiem saistītās pārbūves. Tam būs jāliek klāt vēl izdevumi par elektrifikāciju, signalizāciju, stacijām un kravu termināļiem un citi. Līdz ar to kopējās izmaksas oficiāli netiek sauktas.