ZM kategoriski iebilst priekšlikumam ierobežot reņģu un brētliņu zveju (+VIDEO)

Eiropas Komisijas lēmums, ja to pieņemtu, atstātu graujošu ietekmi uz Latvijas zvejniecību un zivju apstrādi.

23. un 24. oktobrī zemkopības ministrs Armands Krauze piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, kurā dalībvalstis lems par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2024. gadā, nosakot pieļaujamo zvejas apjomu.

Zemkopības ministrija (ZM) nepiekrīt Eiropas Komisijai (EK), kas plāno Baltijas jūras valstīm, tai skaitā Latvijai, 2024. gadā būtisku samazinājumu vairāku zivju sugu zvejā: reņģei Baltijas jūrā nozvejas samazinājums paredzēts 60%, reņģei Rīgas jūras līcī – 20 %, bet brētliņai – 23 %, salīdzinot ar 2023. gadu. Šāds lēmums, ja to pieņemtu, atstātu graujošu ietekmi uz Latvijas zvejniecību un zivju apstrādi, kura ļoti lielā mērā ir atkarīga no šiem zivju resursiem.

ZM neatbalsta nepamatotos EK priekšlikumus, jo tie ir pārspīlēti un neatbilst zinātnieku rekomendācijām. ZM uzstājīgi pieprasa EK nesamazināt reņģu un brētliņu zvejas iespējas Latvijas zvejniekiem 2024. gadā vairāk, nekā to prasa zivju krājumu stāvoklis, un aicina izmainīt sākotnējo priekšlikumu atbilstoši zinātniskajos ieteikumos dotajām labākajām pieļaujamajām zvejas iespējām.

Tādā veidā tiktu nodrošināta gan zivju krājumu saglabāšana, gan zvejniecības turpmākā dzīvotspēja.

ES kopējā kvota Baltijas jūras atklātajā daļā reņģei pern bija 61 051 t, Latvijai – 1693 t, bet reņģei Rīgas līcī – 45 643 t, Latvijai – 24 565 t.

EK noteica pērn kopējo brētliņu nozveju 201 554 t, Latvijai – 27 884 t.