Saeimā par Maskavas namu: «Kāpēc drošības dienests nav aizturējis šos cilvēkus?»

Likumdevēji trīs lasījumos skatīs jautājumu par agresorvalsts īpašumu nacionalizāciju Rīgas centrā.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu “Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Latvijas parlamentā izvērtās pamatīga diskusija par jautājumu, kas sabiedrībai šķita tik skaidrs.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā).

-Ja šodien vienkārši mēs pieņemsim šo lēmumu, tad gribu jums atgādināt, ka, piemēram, Latvija pašreiz tiesājas par kādu citu tēmu saistībā ar baņķieri Guseļņikovu, kurš tur izlaupīja “PNB banku”. Un tur izmaksās mēs jau esam iztērējuši jeb Latvijas valsts vairāk nekā četrus miljonus, - pauž politiķis.

"Kas attiecas par šo Maskavas namu, emocionāli es labi saprotu, vajag nacionalizēt Krievijai visu, jo Krievija ir uzsākusi karu Ukrainā. Bet, ja mēs skatāmies pēc būtības, tad kāds ir mērķis šī nama nacionalizācijai? Latvijai trūkst namu? Rīga ir pilna ar graustiem. Latvija nezina, ko darīt ar saviem namiem. Vairākkārtīgi izsolē tika likts nams pašā pilsētas centrā, kurā ilgus gadus strādāja Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība", - tā Šlesers.

-Ja no drošības aspekta šajā namā notiek pulcēšanās un tur pulcējas pretvalstiskie elementi, tad man rodas jautājums: kāpēc drošības dienests nav aizturējis šos cilvēkus? - teica deputāts, -Neatkarīgi no tā, kurā vietā notiek pulcēšanās, ja tā ir pretvalstiska, apdraud valsts drošību, tad attiecīgi ir jārīkojas, un šādi cilvēki ir jāaiztur, jāsoda, jāliek cietumā , un tā tālāk. Bet mēs runājam par namu. Nu, nacionalizēs namu, kā es saku, būs tiesvedība Eiropas tiesu struktūrās, noteikti Latvija atkal zaudēs un būs spiesta par to maksāt. Bet pats galvenais – neviens to namu nepirks, tas nams stāvēs tukšs. Mēs jau šodien varam pieņemt lēmumu arestēt namu, uzlikt vienu policistu, un neviens tajā namā netiek. Bet problēma ar to, ka cilvēki kaut kur pulcējas, nu, viņi pulcēsies Pļavniekos, Purvciemā, Bolderājā, kādā Rīgas centrā. Tad... ko notiks, ja kāds sapulcēsies, mēs nacionalizēsim nākamo namu? Man ir tāda sajūta, ka tā ir tāda tā kā priekšvēlēšanu retorika, lai parādītu, kā Latvija cīnās pret Krieviju. Nacionalizēt māju – tam nav nekāda sakara ar drošību. Šo namu Latvijai nevajag.

"Paskatieties, cik gadus Latvijas valsts nezina, ko darīt ar bijušo čekas māju, tā saucamo Stūra māju. Viņa stāv tukša. Tas ir grausts, ja. Tas... fasāde it kā ir atremontēta, bet iekšā nekas nenotiek. Tātad doma ir par to: kas notiek namā, nav nekāda sakara ar pašu nama nacionalizāciju. Uzliekam arestu!" - ironiski izteicās Šlesers.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava (Nacionāla Apvienība).

-Krievijas ietekmes aģenti veic informatīvo propagandas karu, kas attaisno Krievijas iebrukumu un veikto karu Ukrainā, tai skaitā tādos informācijas kanālos, kuriem var piekļūt Latvijas iedzīvotāji, tādējādi Krievija sekmē arī daļas Latvijas iedzīvotāju maldīgu priekšstatu par patiesajiem notikumiem Ukrainā.

Valsts drošības dienesta iegūtā un apkopotā informācija apliecina, ka Maskavas nams jau kopš dibināšanas ir darbojies kā Krievijas atbalsta punkts dažādām Krievijas īstenotām un pret Latvijas Republikas interesēm vērstām ietekmes aktivitātēm.

Pirmkārt, Maskavas nams bijusi galvenā vieta Latvijā Krievijas tautiešu politikas un vēsturiskās atmiņas pasākumu rīkošanai un to aktivitāšu atbalstīšanai.

Otrkārt, Maskavas nams nodrošinājis infrastruktūru un nepieciešamo administratīvo atbalstu personām un organizācijām, kas īsteno, līdzdarbojas vai citādi atbalsta Krievijas ietekmes pasākumus pret Latviju un kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai.

Treškārt, fiksēts, ka Maskavas nama darbība ir pielīdzināma informatīvā, tostarp propagandas, atbalsta sniegšanai Krievijai.

Visbeidzot, kopš Krievijas pilna mēroga uzsāktās militārās agresijas Ukrainā pagājušā gada februārī Krievijas ārpolitikas prioritātes nepārprotami tikušas pakārtotas tās militārajiem mērķiem. Krievijas varas institūciju darbība tautiešu politikas un informatīvās ietekmes jomā kļuvusi nesaraujami saistīta ar iespējami labvēlīgu apstākļu radīšanu Krievijas īstenotajai militārajai agresijai un kara noziegumu attaisnošanai.

Tad sekoja balsošana. Par – 72, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Krišs Ziverts