Ķīmiķe Liene Grigorjeva saņēma prestižu starptautisku balvu (+VIDEO)

Pētījumi palīdz ietaupīt resursus un sakopt vidi.

Šoruden Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece, Dr.chem. Liene Grigorjeva saņēma prestižo L`Oréal-UNESCO balvu par pētījumu, kura mērķis ir izveidot jaunas, videi un cilvēkam pēc iespējas nekaitīgākas organisko savienojumu iegūšanas metodes. Viņasprāt, zinātniskā vide Latvijā ir labvēlīga pētījumu attīstīšanai un starptautiskai sadarbībai, tomēr joprojām ir jāmācās piesaistīt finansējumu. Bieži vien tādēļ, ka projekts beidzas un nav finansējuma, labas idejas paliek līdz galam neizpētītas, pētījumi netiek publicēti.

Liene Grigorjeva: “Pētījuma mērķis ir izveidot jaunas, videi un cilvēkam pēc iespējas nekaitīgākas organisko savienojumu iegūšanas metodes. Organiskās vielas ir pamatā vairākām ar ķīmiju saistītām nozarēm – gan medicīnai, gan agroķīmijai, gan farmācijai. Lai šīs jomas varētu attīstīties, nepieciešamas modernas un efektīvas vielu iegūšanas metodes.

Mūsdienīgām organisko savienojumu iegūšanas metodēm jāatbilst noteiktiem standartiem, piemēram, resursu ekonomijai un draudzīgumam apkārtējai videi. Tomēr nereti klasiskās, līdz šim izmantotās metodes neatbilst minētajiem standartiem, kā arī ar tām nevar sasniegt vēlamo rezultātu. Mana pētījuma pamatā ir fundamentāla pieeja, proti, tieša oglekļa–ūdeņraža (C–H) saites aktivēšana, izmantojot pārejas metālu katalizatorus.”

"Pēc Rīgas Tehniskās universitātes doktorantūras studiju pabeigšanas 2013. gadā devos uz ASV. Hjūstonas Universitātē profesora Olafa Dauguļa vadībā veicu pēcdoktorantūras pētījumus", - stasta Liene.

"Šis ir fundamentāls pētījums, - stasta L.Grigorjeva vietnei lvportals.lv, -Tā kā C–H saite ir izteikti inerta, parasti jebkādai šīs saites aizvietošanai ir vajadzīgas laikietilpīgas reakciju sekvences. Vienlaikus saites tiešas aktivēšanas metode, izmantojot pārejas metālu katalizatorus, dod iespēju vienā reakcijas stadijā ievadīt molekulā jaunu funkcionālo grupu, aizvietojot ūdeņraža atomu. Tādējādi ir iespējams panākt resursu ekonomiju un izvairīties no nevēlamiem reakciju blakusproduktiem. Visbiežāk šai metodei izmanto dārgmetālu katalizatorus, piemēram, palādiju un rodiju, taču patlaban ir pieaudzis pieprasījums pēc lētākiem un videi draudzīgiem katalizatoriem. Kobalts ir viena no alternatīvām, tomēr pētījumi ir uzsākti samērā nesen – tikai kopš 2013. gada. Lai jaunā metodoloģija iegūtu plašu pielietojumu industrijā, vēl ir jāpieliek samērā daudz pūļu. Ir jāiegūst plašas zināšanas un jāizpēta jaunās metodoloģijas iespējas un ierobežojumi".