RTU pasaules QS reitingā ir 751-760 vietā (+VIDEO)

Programma “Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai” darbojas līdz 2027. gadam.

Latvijas augstākās izglītības nozarē ir veiktas reformas augstskolu iekšējā pārvaldībā, zinātnes finansēšanā, ieviešanā ir jauns doktorantūras modelis, paralēli norit darbs pie jauna akadēmiskās karjeras modeļa, kā arī ir uzsākta augstākās izglītības institūciju konsolidācijas projektu sagatavošana un īstenošana, ziņo tapportals.gov.lv.

Lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, ir nepieciešams pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu.

Lai šo paveiktu, tiek piedāvāts turpināt attīstīt jau esošo trīs pīlāru modeli, pastiprinot tā stiprās puses un koriģējot vājās. Primārais mērķis ir mainīt fokusu no procesa uz noteiktiem rezultātiem.

Kā arī sākotnējā pieredze no valsts augstskolu padomēm liecina, ka ir nepieciešams pilnveidot regulējumu attiecībā uz padomju locekļu skaitu, atsaukšanu un pienākumu izpildītāju iecelšanu, kā arī ieviest prognozējamo kārtību attiecībā uz to finansēšanu. Pašlaik likumā noteiktais padomes pārstāvju skaits ir 11 zinātņu universitātēs, 7 lietišķo zinātņu universitātēs, 5 mākslu un kultūras universitātēs un 5 lietišķo zinātņu augstskolas. Lai efektivizētu padomju darbību un nodrošinātu operatīvāku un dinamiskāku lēmumu pieņemšanu, padomju locekļu skaits tiek noteikts 7 zinātņu universitātēs un 5 lietišķo zinātņu universitātēs, paliekot nemainīgam pārējiem augstskolu tipiem.

Lai nodrošinātu likumprojekta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, tiek noteikts, ka senāta, Valsts prezidenta un Ministru kabineta virzīti valsts augstskolas padomju locekļi, kuri iecelti amatā līdz 2023.gada 31.decembrim, turpina pildīt augstskolu padomju locekļu pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, kā arī, attiecībā uz studējošajiem, kas uzsākuši studijas līdz 2023.gada 31. decembrim, ka šie studējošie turpina studijas atbilstoši noslēgtajiem studiju līgumiem, kā arī uz šiem studējošajiem joprojām ir attiecināmas Augstskolu likuma normas par studiju vietām un studiju maksu un tās izlietošanas noteikumiem.

Attiecībā uz institucionālā finansējuma ieviešanu RTU, pašlaik pasaulē kā vadošie reitingi, saskaņā ar kuriem arī tiek vērtēts, vai iestāde ir iekļuvusi pasaules labāko augstskolu TOP 500 vai nē, tiek izmantoti Times Higher Education World University Rankings (THE), Academic Ranking of World Universities (ARWU) un Quacquarelli Symonds World University Rankings (QS). Pašlaik vistuvāk TOP 500 sasniegšanai ir RTU, kas QS reitingā ir 751-760 vietā, aiz kuras seko Latvijas Universitāte 801-850 vietā. Ņemot vērā līdzšinējo sniegumu, RTU ir vislielākais potenciāls iekļūt TOP 500, kā rezultātā ar šo zinātņu universitāti tiek uzsākta institucionālā augstākās finansēšanas modeļa ieviešana, kuru turpmāk ir plānots uzsākt visās valsts augstākās izglītības iestādēs.