Deputāts: Latvija var pārliecināt citas valstis mazināt klimata krīzi

Īstenojot energoneatkarības mērķus, palielinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru tautsaimniecībā un samazinot atkarību no fosilajiem resursiem, Latvija ar savu piemēru var veicināt globālo vienošanos, lai pārliecinātu no fosilajiem resursiem atkarīgākās valstis straujāk veikt pāreju uz videi draudzīgu enerģiju, uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis (P).

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, šodien komisijas sēdē deputāti apstiprināja nacionālo pozīciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferencei.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) norāda, ka Eiropas Savienība (ES) ir līderis klimata noturības veicināšanā, taču rīcība klimata pārmaiņu radīto seku un siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanai ir neatliekama. Tāpat esot jāstiprina pielāgošanās arvien ekstrēmākiem laikapstākļiem, tostarp aizsargājot dabu un ekosistēmas. Atsaucoties uz zinātniskiem pētījumiem, ministrijas pārstāvji pauda, ka pastāvot 66% iespēja, ka līdz 2027.gadam vidējā globālā gaisa temperatūra pārsniegs pusotra grāda sasilšanas slieksni, un tas pārsniedz iepriekš prognozēto.

KEM informēja, ka ES dalībvalstis līdz 2030.gadam būtu spējīgas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 57%, bet šobrīd mērķa rādītājs ir 55%.

Deputāti komisijā sprieda, ka klimata pārmaiņu risināšanai izšķiroša nozīme ir iesaistei starptautiskā līmenī un spēcīgai, uz noteikumiem balstītai daudzpusējai sadarbībai.

Cepurītis pauda, ka nepieciešams mazināt nekontrolējamu klimata pārmaiņu riskus ar savlaicīgu starptautisko vienošanos par piesārņojuma samazināšanu, kā arī palielināt finansiālo atbalstu attīstības valstīm.

Arī gaidāmajā ECOFIN sanāksmē plānots spriest par finansējumu klimata mērķiem, tai skaitā atbalstu 100 miljardu dolāru apmērā nabadzīgajām valstīm klimata mērķu īstenošanai un priekšlikumu palielināt klimata pārmaiņu pielāgošanās finansējumu, atbildot uz deputātu jautājumiem, informēja Finanšu ministrijas pārstāvji.