Biedrība izskaidrojusi, kāpēc ukraiņi vēl arvien ceļo uz Krieviju

Tie ukraiņi, kuri izvēlas doties uz Krieviju arī pēc tās iebrukuma Ukrainā, galvenokārt dodas apciemot Krievijā dzīvojošos radiniekus, pastāstīja Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas "Viche" valdes priekšsēdētāja Oksana Sičko.

Viņa nemācēja teikt, cik daudz ukraiņu ceļo uz Krieviju, vienlaikus skeptiski raudzījās uz to, ka tie baidītos no politiskās izrēķināšanās, tur nonākot.

Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi valdības lēmuma projektu par Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu.

Mazākais robežkontroles punkts uz Latvijas-Krievijas robežas - "Vientuļi" - no 16.oktobra būtu kļuvis par pēdējo iespēju Ukrainas pasu turētājiem, kas vecāki par 14 gadiem, ieceļot Krievijā no trešajām valstīm pa sauszemi. Tagad iespēja ieceļot Krievijā Ukrainas pilsoņiem paliks tikai caur robežšķērsošanas vietu Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā.

Patlaban IeM sagatavotais lēmuma projekts iesniegts saskaņošanai. Tā anotācijā ministrija norādījusi, ka Krievijā ir pieņemts lēmums, kas nosaka, ka no 2023.gada 16.oktobra visiem Ukrainas pasu turētājiem būs tiesības ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās, un viena no tām ir robežšķērsošanas vieta uz Latvijas-Krievijas robežas - Vientuļu robežšķērsošanas vieta.

Attiecīgi šāds lēmums liecina, ka uz Latvijas-Krievijas robežas tiek radīti apstākļi, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu. Ir pamats uzskatīt, ka šāds Krievijas lēmums ir atbilde uz attiecīgo Eiropas Savienības lēmumu, tai skaitā, Latvijas lēmumu aizliegt valsts teritorijā iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas numura zīmēm, norādījusi IeM.

Ievērojot Krievijas īstenoto militāro iebrukumu Ukrainā un nepieciešamību novērst apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, kas saistīts ar vēršanos pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai demokrātisko valsts iekārtu, 16.oktobrī plānots apturēt Pededzes robežšķērsošanas vietas un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Ārlietu ministrija nodrošinās Krievijas informēšanu par pieņemto lēmumu.

Vienlaikus šo robežšķērsošanas vietu darbības apturēšana atslogos Valsts robežsardzes un citu attiecīgo dienestu resursus, kas var tikt novirzīti robežapsardzības nodrošināšanai citās vietās.

Uz Latvijas-Krievijas robežas ir vēl Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas vietas.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā Baltkrievijas realizēto nelegālās imigrācijas spiedienu, valdība septembra vidū nolēma apturēt Silenes robežšķērsošanas vietas darbību.