Slaidiņš komentē pēdējos krievu triecienus pa dzīvojamām mājām un kafejnīcu

Raķešu triecienu taktika pret civilajiem objektiem nekad nav darbojusies, komentējot pēdējo dienu Krievijas triecienus pa dzīvojamām mājām un kafejnīcu, norādīja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Krievu raķetes triecienā Harkivas apgabalā ceturtdien nogalināts vismaz 51 cilvēks, ziņo Ukrainas amatpersonas. Krievu raķete trāpījusi Kupjanskas rajonā Hrozas ciemā esošai kafejnīcai, kurā tobrīd noticis bēru mielasts. Tajā piedalījušies aptuveni 60 cilvēki. Savukārt, Krievija piektdienas rītā ar raķetēm apšaudījusi Harkivas pilsētu, ievainojot 29 cilvēkus un divus nogalinot.

Trieciens Hrozas ciemā gandrīz droši liecinot, ka par cilvēku pulcēšanos Krievijai ziņas sniedzis informators.

"Trieciens bija precīzs un brīdī, kad konkrētajā vietā bija sapulcējušies cilvēki. Jautājums ir, kāda veida informāciju šis cilvēks nodevis. Iespējams, mielastā redzēts kāds karavīrs formastērpā, lai gan saskaņā ar Ukrainas puses informēto, šajā pasākumā nebija militārpersonu, un arī medijos izplatītās fotogrāfijas liecina, ka praktiski visi bijuši civiliedzīvotāji," norādīja Slaidiņš.

Krievijai šādu triecienu viens no galvenajiem mērķiem ir radīt haosu un civiliedzīvotāju upurus, lai Ukrainas sabiedrība izteiktu neapmierinātību valsts vadībai un radītu spiedienu kara izbeigšanai. "Īstenībā šāda taktika nekad nav strādājusi, jo tas tikai rada naidu pret iebrucējiem," uzsvēra eksperts.

Vaicāts kāpēc krievi no kara vešanas racionalitātes viedokļa dārgās raķetes neizmanto pa militāriem objektiem, eksperts atbildēja, ka krievi ir izvēlējušies tādu taktiku, ko tikai viņi uzskata par labu. "Vienu it kā loģiku gan es redzu, proti, Krievijas propagandā pēdējās dienās spriests, kāpēc tā saucamā speciālā operācija Ukrainā nav izdevusies un Harkivā krievus, pretēji cerētajam, nesagaidīja ar puķēm.

Iespējams, šie raķešu triecieni ir kā atriebība Ukrainas iedzīvotājiem," norādīja eksperts.

Faktiski šādi raķešu triecieni ir nebeidzamais stāsts, un, kamēr karš turpināsies, šādi uzbrukumi ik pa brīdim notiks, prognozēja eksperts.

Viņš norādīja, ka kolaborantiem nav nepieciešamas īpašas informācijas tehnoloģiju zināšanas, lai Krievijas spēkiem nodotu civilo objektu koordinātes. "Īpašas iemaņas nav vajadzīgas. Jautājums tikai, vai tas notiek, izmantojot telefonu vai datoru," piebilda eksperts.

Lai arī var šķist, ka šādu kolaborantu notveršana ir sarežģīta, redzams, ka ik pa brīdim Ukrainas drošības dienests aiztur informatoru grupas, kuras veido Ukrainas pilsoņi. Šādu cilvēku sadarbība ar Krieviju varētu būt veidota, balstoties uz naudu vai šantāžu.

"Šādi aģentu tīkli ir izvērsti diezgan plaši, un Ukrainas pusei ir jāvelta zināmi resursi, lai tos notvertu. Vēlos gan piebilst, ka līdzīgas informatoru grupas darbojas arī Ukrainas pusē krievu okupētajās teritorijās," uzsvēra eksperts.