Penicilīns - nejaušība, kas mainīja pasauli. Kas par to noteikti jāzina?

Runājot par nozīmīgākajiem farmācijas jomas atklājumiem, kas snieguši arvien jaunas ārstniecības un profilakses iespējas, nevaram nepieminēt antibiotikas - lai gan to aizsākumi bijuši pavisam nejauši, tās pavēra durvis arvien jauniem sasniegumiem un atklājumiem, kā arī vērienīgi uzlaboja veselības nozares iespējas.

Par to, kā radies penicilīns, kā to izmantojam mūsdienās un kā pareizi un atbildīgi lietot antibiotikas, BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Nejaušība, kas mainīja pasauli

Vai zināji, ka penicilīnu 1928.gadā Londonā atklāja bakteriologs Aleksandrs Flemings? Tas bija nejaušs atklājums, kad, atgriežoties darbā pēc atvaļinājuma, Flemings pamanīja, ka atstātajos laboratorijas traukos ap zaļo pelējumu Penicillium notatum zeltainā stafilokoka baktēriju kultūra vairs neaug.

Viņš atklāja, ka šī pelējuma sēne ražo kādu vielu, kas iznīcina baktērijas, un nosauca to par penicilīnu, pierādot, ka penicilīns iedarbojas uz stafilokokiem, streptokokiem, pneimokokiem un gonokokiem. Pēc šī vērienīgā atklājuma 1942.gadā penicilīnu sāka ražot ārstniecības vajadzībām, bet 1945.gadā par penicilīna atklāšanu un izpēti Flemings un viņa kolēģi Hovards Florijs un Ernsts Čeins saņēma Nobela prēmiju.

Uzveicot infekcijas

Kāpēc šis atklājums ir tik būtisks pavērsiens ārstniecībā? Penicilīna atklāšana deva iespēju ārstēt gan pieaugušajiem, gan bērniem baktēriju izraisītas infekcijas, kas iepriekš nebija ārstējamas un bija pat nāvējošas. Antibiotikas sāka izmantot ādas un mīksto audu infekciju, difterijas, pneimonijas, rozes, perikardīta, endokardīta, peritonīta, meningīta, dažādu dzimumorgānu un citu infekciju gadījumā.

Šobrīd no penicilīniem Latvijas zāļu reģistrā ir benzilpenicilīns (penicilīns G), fenoksimetilpenicilīns (penicilīns V), oksacilīns, ampicilīns un amoksicilīns, kuru mūsdienās plaši izmanto dažādu infekcijas slimību, piemēram, elpceļu, vidusauss un deguna blakusdobumu, urīnceļu, ādas un mīksto audu infekciju, arī kaulu un locītavu infekciju, ārstēšanai.

Antibiotikas mūsdienās pieejamas dažādās zāļu formās - kapsulās, tabletēs, šķīdināmās vai mutē disperģējamās tabletēs, pulvera iekšķīgi lietojamās suspensijas pagatavošanai, krēmos, ziedēs, losjonos, acu pilienos un injekcijām paredzētās, kas paver plašas pretmikrobu terapijas iespējas dažādās medicīnas disciplīnās.

Taču ir būtiski atcerēties, ka antibiotikas lieto, lai ārstētu baktēriju izraisītas infekcijas slimības, un tās nav efektīvas pret vīrusu izraisītām infekcijas slimībām, piemēram, pret gripu un saaukstēšanos.

Esi atbildīgs!

Vienmēr atcerieties, ka antibiotiku lietošanai jābūt pārdomātai, pareizai un atbildīgai, lai mazinātu iespēju, ka baktērijas pret antibiotikām kļūst rezistentas, ko veicina pārmērīgs šo medikamentu patēriņš.

● Ārsta nozīmētās antibiotikas lieto, ievērojot nozīmēto devu un režīmu, cik reižu dienā jālieto, lietošanas īpatnības kopā ar uzturu vai dzērieniem un terapijas ilgumu, kuru nosaka ārsts.

● Vasarā, lietojot antibiotikas, jāņem vērā fotosensibilizācijas risks un jāatceras par rūpīgu ādas aizsardzību no saules stariem.

● Pirms antibiotiku lietošanas ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par mijiedarbību ar citiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem, kā arī pārtikas produktiem.

● Antibiotikas ieteicams uzglabāt orģinālajā iepakojumā bērniem neredzamā un nepieejamā vietā, sargājot no mitruma.

● Ja pēc ārsta noteiktā terapijas kursa antibiotikas paliek pāri vai tām beidzies derīguma termiņš, tās jānodod aptiekā piemērotai iznīcināšanai. Antibiotikas nedrīkst izmest atkritumos vai kanalizācijā, jo, nonākot apkārtējā vidē, tās var kaitēt gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un zivīm, kā arī veicināt rezistento baktēriju attīstību.

● Neizlietotās antibiotikas nedrīkst nodod lietošanai citiem cilvēkiem vai pašiem lietot citiem izrakstītas antibiotikas.