Šomēnes Regnārs Vaivars Nacionālajā teātrī iestudēs pats savu traģikomēdiju

Katrs varmāka uzskata sevi par upuri, pauž dramaturgs.

26. oktobrī pirmizrāde Regnāra Vaivara audzināšanas romānam “Suņu ciema Nelaimes lācis”. Tas būs ceļojums, paliekot uz vietas. Kas notiek, kad “pagriez otru vaigu” sastopas ar “aci pret aci un zobu pret zobu”. Par mūžīgu kārdinājumu un kārdinātāju.

Tas būs ceļojums, paliekot uz vietas. Kas notiek, kad “pagriez otru vaigu” sastopas ar “aci pret aci un zobu pret zobu”. Tas būs par mūžīgu kārdinājumu un kārdinātāju. Kā ir, ja skatīties drīkst, bet nedrīkst pieskarties, pieskarties drīkst, bet nedrīkst iekosties, iekosties drīkst, bet nedrīkst sakošļāt, sakošļāt drīkst, bet nedrīkst izgaršot, izgaršot drīkst, bet nedrīkst norīt. Atcerieties, katrs varmāka uzskata sevi par upuri. Indivīds ir gudrs, stulba ir masa. Ja sods par jebkuru noziegumu nenāk ātri, gan noziegums, gan sods kļūst neadekvāti lieli. Agresoru vienmēr aizvaino upura nevēlēšanās atdoties labprātīgi un provocē vēl lielāku agresiju. Pāridarījuma piedošana ir līdzjūtīga līdzdalība noziegumā. Ir situācijas, kurās nežēlība ir daudz līdzjūtīgāka, konstruktīvāka un mazāk postoša nekā (bezgalīga) mīlestība.

Režisors - Regnārs Vaivars (1973). Beidzis LKA aktiermākslas un režijas kursu 1997. gadā.

Uzsācis darbu Latvijas Nacionālajā teātrī, bijis teātra štata režisors līdz 2009. gadam kā jaunais un dumpīgais skatuves “huligāns”, kura darbus raksturo interese par subkultūras tēliem un varoņiem, alternatīvas mūzikas oriģināls izmantojums, tēlaina skatuves telpa un augsta precizitāte aktieru lomu partitūras izstrādē.

Pēc brīvmākslinieka statusa izvēles aizvien lielāku uzmanību pievērsis teksta radošai pārrakstīšanai, pielāgojot iecerētajam izrādes vēstījumam, atsakoties no režijas kā teksta interpretācijas, bet uzsverot savas alternatīvas pasaules uzbūvi.

Izrādes galvenās lomas ir Laura Siliņa, Uldis Anže, Kārlis Reijers.