Komisijā izskan dažādi viedokļi par stingrākām valsts valodas prasībām

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien izskanēja gan atbalsts, gan bažas par iedzīvotāju iniciatīvas veidā iesniegtajām iecerēm padarīt stingrākas valsts valodas prasības.

Iniciatīvas pārstāve Liāna Langa sēdē izteicās, ka valsts valodas jautājums neesot ticis risināts 30 gadus. Viņas ieskatā, vislielākā "problēma ar rusifikāciju" esot darba tirgū, jo darba sludinājumos joprojām tiekot pieprasītas arī krievu valodas zināšanas, bet Valsts darba inspekcijas attieksme esot ļoti liberāla - inspekcija tikai aizrādot, lai gan likums paredzot iespēju darba devēju sodīt ar naudas sodu, akcentēja Langa.

Iniciatīvas autoru piedāvātais likumprojekts rosina uz laiku ieviest "stingru latviešu valodas dominanci", liedzot krievu valodas izmantošanu publiskajā telpā un darba tirgū.

Valsts darba inspekcijas pārstāve Dace Stivriņa atbildēja, ka inspekcija ir uzraugošā un kontrolējošā iestāde. Viņa norādīja - ja darba sludinājumā izvirzīta krievu valodas prasība, tad ir jābūt pamatojumam, bet šobrīd Darba likumā un citos aktos neesot ietverts, kāds pamatojums būtu pietiekams.

Savukārt Valsts valodas centra ieskatā, valsts valodas regulējums būtu uzlabojams un pārskatāms, ja ir politisks atbalsts un vēlme regulējumu padarīt stingrāku.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska pauda, ka birojs konceptuāli atbalsta valsts valodas stiprināšanu, bet esot zināmas pretenzijas par piedāvāto likumprojektu. Tiesībsarga ieskatā, labāk un loģiskāk būtu stiprināt Valsts valodas likuma normas, lai tiktu veicināta valsts valodas aktīvāka lietošana.

Līdzīgu nostāju pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS) uzskata, ka vislielākā problēma ir valsts valodas mācīšana skolās, proti, ģimenē krieviski runājošie bērni desmit gadu vecumā neprotot latviešu valodu. Batņa arī retoriski vaicāja, ko iniciatīvas ietvaros iecerēts darīt ar ukraiņu bēgļiem, kas vēl nav apguvuši latviešu valodu, bet strādā apkalpojošā sfērā.

Langa apgalvoja, ka nevienā citā Eiropas valstī krievu valoda netiekot izmantota saziņā ar Ukrainas bēgļiem. Pēc Langas novērojumiem, Latvijā esot ieradušies daudz Ukrainas krievu un pārkrievoto mazākumtautību pārstāvji.

Antoņina Ņenaševa (P) atgādināja, ka tiek skatīta iedzīvotāju iniciatīva ar pievienotu likumprojektu, un tā jāskata pēc būtības. Viņas ieskatā, ir jāvērtē, kāpēc likumos ir nostiprināta valsts valoda, bet realitātē var sastapties ar divvalodību. Ņenaševa atzīmēja, ka saistībā ar valsts valodu pastāvot vairākas problēmas - darba tirgū ir diskriminējoši apstākļi, kā arī ir apgrūtināta valsts valodas apguve pieaugušajiem un kursu pieejamība.