ĀM vēsta - Krievija, iespējams, veikusi darbības pret Latvijas iedzīvotājiem

Krievija politisku motīvu dēļ varētu būt prettiesiski iniciējusi vēršanos pret Latvijas iedzīvotājiem Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīs, pieļāva Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM).

ĀM norāda, ka Krievija varētu būt veikusi darbības NVS ietvaros, lai vērstos pret Latvijas esošajām un bijušajām amatpersonām, kuras ir piedalījušās lēmumu pieņemšanā, kas vērsti uz Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodīšanu un Krievijas ietekmes mazināšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.

Latvijas puse pie šāda secinājuma nonākusi, jo aizvadītajā nedēļas nogalē ĀM nācies iesaistīties un sniegt palīdzību kādam Latvijas valstspiederīgajam, kuru Krievijas varas iestādes bija pieprasījušas aizturēt viņa vizītes laikā vienā no NVS valstīm.

ĀM neprecizē, nedz kurš Latvijas sabiedriski politiskais darbinieks tika aizturēts, nedz kurā NVS valstī notika incidents. NVS tapa pēc Padomju savienības sabrukuma pamatā pēc Krievijas iniciatīvas, tajā iesaistot teju visas valstis, kas ieguva neatkarību pēc PSRS sabrukuma, izņemot Baltijas valstis, kas stingri orientējās uz iekļaušanos Rietumvalstu kolektīvajās struktūrās. Pēc Krievijas izvērstajiem militārajiem uzbrukumiem pašlaik NVS bez Krievijas vēl ir palikušas Baltkrievija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna un Moldova, kas gan virzās uz organizācijas pamešanu.

Kā liecina ĀM rīcībā esošā informācija, Latvijas valstspiederīgā aizturēšanas pieprasījums nebija izdots saskaņā ar vispārpieņemto starptautisko praksi un bija politiski motivēts. Minētā persona tika aizturēta, bet, pateicoties Latvijas ārlietu dienesta rīcībai un konkrētās NVS valsts konstruktīvai sadarbībai, Latvijas valstspiederīgais veiksmīgi un operatīvi atgriezās Latvijā.

ĀM veic padziļinātu konkrētā gadījuma analīzi, taču "jau patlaban var pieļaut, ka šāda Krievijas rīcība var tikt vērsta ne tikai pret Latvijas, bet arī citām Krievijai nevēlamām ES dalībvalstu esošām un bijušām amatpersonām". Pēc ĀM paustā, nevar izslēgt, ka šādi pieprasījumi tiek izdoti ne tikai NVS valstīm, bet arī citām valstīm, ar kurām Krievijai ir laba sadarbība.

ĀM šo gadījumu pārrunās arī ES un citās starptautiskajās organizācijās, lai novērstu turpmākas nelikumīgās un politiski motivētās Krievijas iestāžu darbības pret ES valstu valstspiederīgajiem.

ĀM atgādina Latvijas valstspiederīgajiem rūpīgi izvēlēties ceļojuma galamērķus, ņemot vērā valstu vēsturiskās saites un sadarbību ar Krieviju, kā arī to nostāju Krievijas agresijas pret Ukrainu jautājumā.

Dodoties ārpus Latvijas, ĀM iesaka portālā "latvija.lv" reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu ĀM mājaslapā un nodrošināties ar ĀM Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju. ĀM vērš uzmanību, ka tās iespējas sniegt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās ārvalstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, var būt ierobežotas.