lv
PLxV0F7uQwJiaawfrumlrtlp7swhOrXEkkwRQacQ
2418059

Katrs desmitais jaunietis skolā jūtas slikti

Katrs desmitais jaunietis skolā jūtas slikti

Katrs desmitais Latvijas jaunietis vecumā no 14 līdz 16 gadiem jeb 9% skolā jūtas slikti, liecina SIA "Samsung Electronics Baltic" veiktās aptaujas dati.

Vienlaikus 51% skolēnu skolā jūtas labi, bet 41% - neitrāli.

Līdzīgas atbildes snieguši arī jaunieši vecumā no 17 līdz 19 gadiem. Šajā vecuma grupā skolā jūtas labi 48% jauniešu, bet 12% - drīzāk vai ļoti slikti. 40% aptaujāto jauniešu atklāja, ka jūtas neitrāli.

Aptaujas dati neuzrāda būtiskas atšķirības starp respondentu dzimumu. Ikdienā skolā nejūtas labi vienāds zēnu un meiteņu īpatsvars - 10%. Tikmēr labi jūtas 49% zēnu un 50% meiteņu. Skolā neitrāli jūtas 41% zēnu un 39% meiteņu.

Turpretim pēc respondentu norādītās dzīvesvietas izriet, ka Rīgā ikdienā skolā nejūtas labi 15% skolēnu. 47% aptaujāto skolēnu atzinuši, ka skolā jūtas labi, bet 38% - neitrāli. Zemgalē neviens respondents nenorādīja, ka justos skolā slikti, savukārt vislabāk skolēni izglītības iestādēs jūtas Latgalē un Kurzemē - attiecīgi 57% un 58%.

Pēc apdzīvotās vietas tipa, vismazāk skolā nejūtas labi skolēni laukos - šādu atbildi snieguši 4% skolēnu. Tikmēr vislabāk jūtas lielo pilsētu un citu pilsētu skolēni - attiecīgi 53% un 50%.

Visvairāk skolēnu pašsajūtu skolā ietekmē savstarpējās attiecības ar draugiem, klases biedriem un skolas personālu. 81% skolēnu pašsajūtu skolā galvenokārt veido attiecības ar skolotājiem un skolas personālu. Nedaudz mazākai daļai skolēnu - 76% - svarīgas ir attiecības ar draugiem. Tam seko attiecības ar klases biedriem, bet attiecības ar citiem skolas biedriem kā nozīmīgas novērtētas retāk.

Aptauja liecina, ka jauniešu pašsajūtu skolās ietekmē arī tas, vai viņu pamatvajadzības ikdienā tiek nodrošinātas. 75% skolēnu labsajūtu skolā ietekmē tas, vai jaunietis ir paēdis, izgulējies, atpūties un fiziski jūtas labi, kā arī ģērbies atbilstoši laikapstākļiem. Tajā pašā laikā tādi praktiski aspekti kā skolas inventārs, telpas un apkārtējā vide vai attālums no skolas līdz mājām jauniešiem ir mazāk svarīgi.

Vismazākā nozīme ir pulciņu un ārpusstundu aktivitāšu pieejamībai - tikai 34 % jauniešu norādījuši, ka iespēja apmeklēt sev interesējošos pulciņus ietekmē viņu pašsajūtu skolā.

Tiešsaistes aptauju veica SIA "Samsung Electronics Baltic" 2023.gada septembrī, sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Aptaujā piedalījās 300 skolēni vecumā no 14 līdz 19 gadiem.

Latvijas prokurore: Ukrainai ir skaidrs redzējums par dzīvi pēc uzvaras

Neraugoties uz kara turpināšanos, jau tagad Ukrainai ir skaidrs redzējums par dzīvi pēc uzvaras, uzsver Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Rudīte Bilsena, kurai šonedēļ pagarināts termiņš Eiropas Savienības Padomdevēja misijā (EUAM) civilā dr...

65 burgeri, 50 košļenes, 46 mērces un citi apjomīgi pasūtījumi ar Wolt

Latvijā lielākais pirkums ēdienu un citu preču piegādātāja platformā "Wolt" bijis 65 siera burgeri, pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Kompānijā skaidro, ka aizvien biežāk "Wolt" platformas pakalpojumi tiek izmantoti ballītēm, lielākiem draugu vai ģimenes...

Pētījumā noskaidrots, kas rada zinātniskās darbības nestabilitāti

Zinātniskās darbības nestabilitāti veido tādi faktori kā neskaidrība par darba samaksu un slodzi pēc gada un tālākā nākotnē, darba līgumā neiekļauti papildus pienākumi un pētniecības darba stundu regulāra pārsniegšana, liecina Latvijas Izglītības un zi...



Komentāri