Rēzeknē, neskatoties uz krīzi, tika atvērta renovēta slimnīcas nodaļa (+VIDEO)

Ēkas pārbūves projekta ietvaros tika veikti ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

Uz Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča iespējamās atkāpšanās fona no Latgales reģiona centra pienāk ziņas, kas nevar neiepriecināt vietējos iedzīvotājus. SIA “Rēzeknes slimnīca” īstenojusi divus apjomīgus un komplicētus projektus – Infekciju slimību nodaļas ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanu, un piektdien, 15. septembrī, paredzēta Infekcijas slimību nodaļas ēkas un teritorijas svinīgā atklāšana.

Covid-19 pandēmija valstī un pasaulē izvirzīja Infekciju slimību nodaļas pārbūvi starp prioritātēm Rēzeknes slimnīcas infrastruktūras attīstībā – lai spētu sniegt kvalitatīvu, drošu un plaša spektra ārstēšanu infekciju slimību pacientiem gan ikdienā, gan epidēmiju gadījumā, tika lemts par visaptverošu ēkas pārbūvi un teritorijas labiekārtošanu, pārveidojot Infekcijas slimību nodaļas ēku par modernu, drošu un funkcionālu nodaļu.

Projektētājiem tika izvirzīts uzdevumus – personālam un pacientiem drošas vides izveidošana, nodalot ar dažādām infekcijas slimībām stacionētus pacientus un pacientu plūsmas, īstenojot epidemioloģiski drošu ienākšanu un iziešanu personālam, pacientiem un apmeklētājiem, izbūvējot izolācijas pusboksus un intensīvās terapijas palātu. Nodaļā izveidotas 29 pacientu gultasvietas vienvietīgās, divvietīgās un trīsvietīgās palātās ar atbilstošu telpu platību un katrā palātā pieejamu sanitāro mezglu ar labierīcībām un dušu. Ēkas pārbūves projekta ietvaros tika veikti ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kā arī nozīmīgas investīcijas tika atvēlētas medicīnisko komunikāciju nomaiņai, tostarp medicīnas skābekļa un saspiestā gaisa maģistrāļu izbūvei, kā arī palātu un intensīvās terapijas palātas aprīkojumam.

Infekcijas slimību nodaļas ēkai piešķirtais valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss bija izaicinājums projekta īstenošanai, kas krietni sarežģīja projekta plānošanas un pārbūves darbu procesu. Lai varētu veikt ēkas pārbūves darbus, vispirms bija jāsaņem Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums un darbu atļauja. Ēku 1933. gadā projektējis sava laika izcilākais veselības aprūpes arhitektūras speciālists Aleksandrs Klinklāvs (1899-1982) kā jaunās Latvijas Sarkanā Krusta Rēzeknes slimnīcas atsevišķu korpusu – “lipīgo slimību ēku”, un tā tobrīd modernākā tāda veida ārstniecības iestāde visā Latvijā.

Paralēli ēkas pārbūvei, tika īstenota arī Infekciju slimību nodaļai pieguļošās teritorijas labiekārtošana, pārbūvējot inženierkomunikāciju tīklus, ierīkojot stāvlaukumu ar 50 autostāvvietām, tādējādi krietni paplašinot jau esošo Rēzeknes slimnīcas autostāvvietu skaitu līdz 156 autostāvvietām. Veikta arī ielu seguma pilnvērtīga atjaunošana, izbūvētas gājēju ietves, izveidotas atpūtas zonas, veikta teritorijas sakārtošana un apzaļumošana, ziņo rezekne.lv.

ERAF fondu atbalsts Rēzeknes slimnīcas infrastruktūras attīstībai paredzēts plānošanas dokumenta – darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.2. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru” ietvaros, kas paplašināts ar 13.1.5. specifisko atbalsta mērķi “Atveseļošanas pasākumi veselības nozarē.” Projektu līdzfinansē REACT-EU finansējums pandēmijas krīzes seku mazināšanai.