ABLV Bank aktīvi augustā atgūti 617 000 eiro apmērā

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad augustā atguvuši aktīvus 617 000 eiro apmērā, kas ir 2,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad bankas aktīvi tika atgūti 1,38 miljonu eiro apmērā, liecina bankas publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2023.gada augustā atgūti 616 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūts 1000 eiro.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori ir atguvuši kopumā 20,223 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 12.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori ir atguvuši kopumā 1,279 miljardus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro, 2021.gadā - 287,058 miljoni eiro, bet 2022.gadā - 112,442 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad augustā veidoja 2,329 miljardus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,016 miljoni eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 75 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 70 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 14 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,153 miljoni eiro.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 13,197 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 186,343 miljonus eiro, tostarp bankas likvidācijas izdevumi 2018.gadā bija 21,046 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 36,873 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 36,386 miljonu eiro apmērā, 2021.gadā - 43,533 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā - 35,308 miljonu eiro apmērā.

Pārskats arī liecina, ka 2023.gada 31.augustā "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,148 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2022.gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,225 miljardu eiro apmērā. Savukārt pārējie kreditoru prasījumi veidoja 34,082 miljonus eiro.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām augusta beigās bija 1,031 miljards eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 136,165 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 32,868 miljonus eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 31,096 miljoni eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 140,932 miljonus eiro, bet pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi bija 667 000 eiro apmērā.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad augusta beigās bija 1,379 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves augusta beigās bija 186,541 miljons eiro.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN". Savukārt Finanšu izlūkošanas dienests atzina, ka nav atklājis Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumus.