Vidusslānis Latvijā? Noskaidrots, kā jūtas paši valsts iedzīvotāji

Latvijā 41% iedzīvotāju finansiālā ziņā jūtas piederīgi vidusslānim, kamēr 2% iedzīvotāju pieskaita sevi turīgajam slānim, informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz "Swedbank" Finanšu institūta aptaujas datiem.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu respondentu skaits, kuri jūtas piederīgi vidusslānim, ir nedaudz samazinājies - pirms četriem gadiem sevi ar vidusslāni identificēja 44% iedzīvotāju.

Vienlaikus jaunākajā aptaujā noskaidrots, ka 42% jūtas piederīgi sabiedrības slānim zem vidusslāņa, bet 11% uzskata sevi par trūcīgajiem vai maznodrošinātajiem, un šādu atbilžu skaits ir palielinājies par vienu procentpunktu.

Aptaujā iedzīvotājiem lūgts norādīt minimālos mēneša ienākumus uz vienu ģimenes locekli, lai mājsaimniecību varētu dēvēt par finansiālā ziņā vidusslānim piederošu. No iedzīvotāju atbildēm aprēķināta vidējā vērtība - 1249 eiro, kas ir būtiski vairāk nekā 2019.gadā, kad aptaujā kā minimālie mēneša ienākumi uz vienu vidusslāņa ģimenes locekli tika norādīts 851 eiro.

Savukārt domājot par kritērijiem, kas raksturīgi vidusslāņa mājsaimniecībām, 78% iedzīvotāju pauduši, ka uz piederību vidusslānim norāda ģimenei piederošs nekustamais īpašums - mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas).

Citi salīdzinoši biežāk minētie kritēriji ir spēja bez grūtībām segt ikmēneša kredītmaksājumus, parādsaistības un citus obligātos maksājumus (66%), vismaz reizi gadā doties vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā (66%), atļauties maksas medicīnas pakalpojumus (64%) un katru mēnesi pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai, braucieniem ar taksometru un citiem papildu tēriņiem (61%).

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka respondentu vērtējumā finansiālais slieksnis, pie kura mājsaimniecību varētu pieskaitīt vidusslānim, pēdējo četru gadu laikā audzis teju uz pusi - pēc iedzīvotāju paustā sanāk, ka, lai četru cilvēku ģimeni ienākumu kontekstā varētu saukt par vidusslāni, vidējiem ikmēneša ienākumiem jābūt vismaz 5000 eiro. Ja pieņem, ka šādā četru cilvēku mājsaimniecībā ir divi strādājoši pieaugušie, tad katram būtu jāpelna apmēram 2500 eiro mēnesī. Vienlaikus, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šāds atalgojuma līmenis ir mazāk nekā 10% nodarbināto Latvijā un, statistiski vērtējot, drīzāk norāda uz turīgo iedzīvotāju segmentu.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka savu labklājību Latvijas iedzīvotāji vērtē augstāk nekā līdzcilvēku turību - vidusslānim piederīgi jūtas 41% aptaujāto, toties vairumā gadījumu valda uzskats, ka Latvijā vidusslāni veido vien 10% līdz 30% no visām mājsaimniecībām. Līdzīga aina vērojama arī vērtējot, kādus dzīvesstila kritērijus Latvijas iedzīvotāji attiecina uz savu ģimeni.

Izvērtējot vidusslāņa kritērijus attiecībā uz mājsaimniecību, secināts, ka bieži vien atbilst iepriekš definētajiem kritērijiem pa spēkam ir vien nelielai daļai aptaujāto. Visvairāk jeb 60% iedzīvotāju norādījuši, ka viņiem pieder nekustamais īpašums, kamēr bez grūtībām segt ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus var atļauties 33%.

Vismaz reizi gadā vismaz nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā dodas vien 21%, bet maksas medicīnas pakalpojumus atļaujas 24%, un pēc obligāto maksājumu veikšanas brīvi atlicināt līdzekļus restorāniem, SPA, izklaides un kultūras pasākumiem, mājokļa labiekārtošanai un citiem vēlamiem tēriņiem spēj 20% aptaujāto.

Aptaujā iedzīvotājiem lūgts arī norādīt, vai viņi ir mainījuši paradumus saistībā ar pēdējā gada laikā vērojamo straujo dzīves dārdzības pieaugumu, tostarp secināts, ka salīdzinoši biežāk iedzīvotāji ir sākuši ierobežot tēriņus, lai ietaupītu (61%), un rūpīgāk nekā iepriekš plāno finanses (55%). Retāk iedzīvotāji norādījuši, ka nav uzņēmušies jaunas kredītsaistības, kuras citā situācijā būtu uzņēmušies (24%), un ir sākuši strādāt papildu darbu vai atraduši citus papildu ienākumu avotus (18%).

Aptauju "Iedzīvotāju uzskati par piederību vidusslānim un to raksturojošiem kritērijiem" veicis pētījumu centrs SKDS 2023.gada maijā, aptaujājot 1010 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju 18-75 gadu vecumā.