Procentlikmju kāpuma dēļ mājsaimniecības kļūst finansiāli ievainojamas

Procentlikmju kāpuma dēļ finansiāli ievainojami ir 13% mājsaimniecību ar kredītiem, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Semjonovs.

Tostarp 9% mājsaimniecību kredītmaksājumu slogs pieaudzis līdz 40-50% no ienākumiem, bet 4% mājsaimniecību kredītmaksājumi pārsnieguši 50% no ienākumiem.

Vienlaikus Semjonovs atzina, ka aptuveni 70% mājsaimniecību kredītmaksājumu apjoms pieaudzis līdz 90 eiro mēnesī, kas nav ļoti liels slogs.

No 13% finansiāli ievainojamo mājsaimniecību 29% ienākumi ir relatīvi zemi un nepārsniedz 500 eiro mēnesī uz ģimenes locekli, bet 7% ienākumi ir relatīvi augsti un pārsniedz 1400 eiro mēnesī uz ģimenes locekli.

Tāpat 28% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām mājokļa kredīts ir relatīvi liels un pārsniedz 85 000 eiro, bet 24% kredīts ir relatīvi zems un nepārsniedz 25 000 eiro. 11,4% no finansiāli ievainojamām mājsaimniecībām ir vairāk nekā viens mājokļu kredīts.

Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste informēja deputātus, ka Latvijas un pārējās Baltijas valstis izceļas ar to, ka ir ļoti augsts īpatsvars kredītiem ar mainīgo procentu likmi, ko EURIBOR kāpums ietekmē visvairāk.

Savukārt kredītus ar fiksētu procentu likmi Latvijas komercbankas atšķirībā no daudzām citām eirozonas valstīm praktiski neizsniedz, tādā veidā visus riskus pārliekot uz kredītņēmēju pleciem. Valstīs, kuras dominē fiksēto likmju kredīti, procentlikmju kāpuma šoku absorbē bankas, nevis iedzīvotāji.

Rutkaste atzina, ka kredīti ar fiksēto likmi Latvijā līdz šim tika piedāvāti ar ļoti neizdevīgiem noteikumiem, tāpēc klienti pārsvarā izvēlējās atbilstošā brīdī lētāko likmi.

Tāpat Rutkaste vērsa deputātu uzmanību, ka Latvijas Bankas vadībai ir bijušas sarunas gan ar Latvijas komercbanku vietējo, gan starptautisko grupu vadību, aicinot apzināties esošo situāciju un būt korporatīvi sociāli atbildīgām un meklēt risinājumus kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus, taču bankas nav gatavas meklēt šādus risinājumus.

Tam gan iebilda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre, norādot, ka bankas katru dienu saņem iesniegumus no klientiem, kuriem ir radušās problēmas, un meklē individuālus risinājumus katram gadījumam.

Komisijas vadītāja Linda Matisone (AS) sēdes beigās rezumēja, ka komisija aicinās turpināt sarunas ar bankām par pievienotās procentlikmes samazināšanu.

Tāpat Saeimas komisija aicinās meklēt risinājumu atvieglot klientu pāreju no bankas uz banku ar saviem kredītiem, kas pamudinātu bankas piedāvāt klientiem izdevīgākus nosacījumus, lai tos noturētu.

Komisija arī aicinās paātrināt jaunu spēlētāju iesaisti banku tirgū, lai veicinātu starpbanku konkurenci.