Redzēs, kā būs šoreiz. Valainis komentē, vai ZZS šoreiz atbalstīs Osipovu

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) vēl būs jāspriež par to, vai atbalstāma Latvijas Universitātes profesores, bijušās Satversmes tiesas (ST) tiesneses un priekšsēdētājas Sanitas Osipovas kandidatūra Augstākās tiesas (AT) tiesneses amatam, pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis.

ZZS pirms pusotra gada ZZS balsoja pret Osipovas kandidatūru. Valainis gan tagad norādīja, ka, pretēji tam kā tas esot izskanējis publiski, ZZS tolaik neesot vērtējis, vai kandidāte būtu liberāla vai ne liberāla.

Partiju apvienībai tolaik bijusi pavisam cita argumentācija, proti, cik ļoti Osipovas profesionālā pieredze, dzīves gājums saistās ar darbu tieši konkrētajā AT departamentā.

Valainis arī norādīja, ka pirms pusotra gada "neviens arī neuzskatīja par vajadzīgu" nākt pie ZZS un snieg skaidrojumu saistībā ar politiskā spēka jautājumiem.

"Redzēs, kā būs šoreiz," izteicās frakcijas vadītājs.

Kā ziņots, AT Civillietu departamenta kopsapulce atkārtoti atzinusi Osipovu par piemērotu senatores amatam, aģentūru LETA informēja AT. Tādējādi Osipovas kandidatūra tiek atkārtoti virzīta Saeimā apstiprināšanai AT tiesneses amatā.

Uz vakanto senatora amatu Osipova pretendē kā bijusī ST tiesnese atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 54.panta trešajai daļai, kas dod iespēju uz AT tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi ST tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu AT departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu.

Jau vēstīts, ka Osipova uz senatores amatu kandidē atkārtoti. Pērnā gada sākumā Saeima viņas kandidatūru neapstiprināja, lai gan tāpat kā šobrīd bija AT Civillietu departamenta senatoru kopsapulces pozitīvs atzinums par kandidātes profesionālo atbilstību amatam.

Pēc šī Saeimas lēmuma AT plēnums pieņēma lēmumu, kurā aicināja likumdevēju respektēt varas dalīšanas un tiesiskuma principu, proti, argumentēt tiesu varas priekšlikuma noraidīšanu ar saprotamiem un tiesiskiem apsvērumiem. AT plēnums norādīja, ka likumdevējs, pamatojot AT virzītā kandidāta neapstiprināšanu, konkrētajā gadījumā tiesiskus apsvērumus nebija norādījis.

AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēris, ka AT senatoru kandidātu profesionālās atlases procesā bauda plašu rīcības brīvību, līdzīgi kā to bauda likumdevējs tiesnešu apstiprināšanas amatā procesā Saeimā. Taču šī rīcības brīvība mūsdienās nav absolūta - gan AT, gan Saeimas rīcības brīvību ierobežo Satversme un tajā nostiprinātie tiesiskuma un tiesas neatkarības principi.

"Tāpēc tiesnešu apstiprināšanas Saeimā procesu nosaka profesionāli un tiesiski, nevis politiski vai populistiski apsvērumi. Līdz ar to sabiedrības interesēs ir nodrošināt atbilstošus aizsardzības pasākumus pret tiesu neatkarību apdraudošu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā", norādījis AT priekšsēdētājs.

Uz tiesiskuma apdraudējumu šajā situācijā ir norādījusi arī Eiropas Komisija 2022.gada ziņojumā par tiesiskumu. Ziņojumā norādīts, ka Latvijai, ņemot vērā Eiropas standartus tiesnešu iecelšanai amatā, jānodrošina atbilstošus aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisko ietekmi AT tiesnešu iecelšanas procesā.