Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ieceļošana Latvijā saistībā ar Valsts drošības dienesta (VDD) identificētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai kopumā liegta 767 ārvalstniekiem, ziņoja dienestā.
VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi turpina veikt pastiprinātu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli uz valsts austrumu robežas.
No minētajām personām 276 ir Krievijas pilsoņi, 40 ir Baltkrievijas pilsoņi, savukārt 376 - Ukrainas pilsoņi. Ieceļošana Latvijā tikusi liegta arī vairāku citu valstu pilsoņiem.
Krievijas pilsoņiem ieceļošana Latvijā liegta galvenokārt saistībā ar atklātu atbalsta paušanu Krievijas sāktajam karam Ukrainā, Ukrainas neatkarības un teritoriālās nedalāmības apšaubīšanu, nepatiesas informācijas sniegšanu, kā arī nodarbinātību vai kontaktiem ar Krievijas valsts iestādēm, tajā skaitā specdienestiem, bruņotajiem spēkiem un tiesībaizsardzības iestādēm.
Baltkrievijas pilsoņiem ieceļošana Latvijā netika atļauta lielākoties saistībā ar atklāti paustu atbalstu Krievijai un tās agresijai pret Ukrainu, kā arī nepatiesas informācijas sniegšanu.
VDD savā 2022.gada publiskajā pārskatā jau brīdināja par risku, ka Latvijā var censties ieceļot arī prokremliski noskaņoti Ukrainas pilsoņi, kuri atbalsta Krievijas noziedzīgā režīma intereses.
Liela daļa no Ukrainas pilsoņiem, kuriem liegta ieceļošana Latvijā, jau ilgi pirms kara sākuma bija dzīvojuši Krievijas okupētajās teritorijās - Luhanskas apgabalā, Doneckas apgabalā vai Krimā, - vai arī Krievijā.
VDD vairākos gadījumos konstatēja, ka līdztekus Ukrainas pilsonībai personām ir arī Krievijas pilsonība, ko tās bija centušās slēpt.
Starp iemesliem ieceļošanas liegšanai Latvijā bija arī personu atklāti pausts atbalsts Kremļa agresīvajai ārpolitikai ne tikai Ukrainas, bet arī citu Krievijas kaimiņvalstu, tajā skaitā Latvijas, virzienā. Tāpat daļa personu apšaubīja Ukrainas neatkarību un teritoriālo nedalāmību, pamatojot to ar Krievijas kara propagandas vēstījumiem.
Krievija pēc diktatora Vladimira Putina pavēles 2022.gada 24.februāra rītā sāka plašu iebrukumu Ukrainā.
Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta kopsapulce atkārtoti atzinusi Latvijas Universitātes profesori, bijušo Satversmes tiesas (ST) tiesnesi un priekšsēdētāju Sanitu Osipovu par piemērotu senatores amatam, informēja AT.
Tādējādi Osipovas kandida...
Komentāri