Mākslīgā intelekta jautājums tika skatīts slēgtā Latvijas Ministru kabineta sēdē

Pirmie daudzsološās zinātnes attīstība sākās vairāk nekā pirms 50 gadiem Pentagonā.

Ministru kabineta 2023.gada 5.septembra sēdē iesniedza nacionālās pozīcijas “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus” projektu.

Nacionālās pozīcijas projektam noteikts statuss „IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA”. Nacionālajai pozīcijai ierobežotas pieejamības statuss pēc izskatīšanas Ministru kabineta sēdē nemainās.Jautājums ir izskatāms Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā, nacionālās pozīcijas projekta nosaukumu iekļaut Ministru kabineta sēdes darba kārtībā.

Nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots elektroniski (ESVIS) ar Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Veselības ministriju, Zemkopības ministriju.

Par nacionālās pozīcijas projektu ir veiktas konsultācijas ar biedrību “Latvijas Darba devēju konfederācija”, biedrību “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”, biedrību “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”, biedrību “Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija”, biedrību “Latvijas Interneta asociācija” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidoto Mākslīgā intelekta darba grupu.

Atbildīgā amatpersona - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Informācijas sabiedrības attīstības departamenta Informācijas sabiedrības politikas plānošanas un izveides nodaļas vecākais konsultants Arturs Arnis Polikarpovs.

Mākslīgais intelekts (MI) (angļu: artificial intelligence — AI) ir datorzinātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos. Andreass Kaplāns un Maikls Henleins definē mākslīgo intelektu kā „sistēmas spēju pareizi interpretēt ārējos datus, mācīties no šādiem datiem un izmantot šīs zināšanas, lai sasniegtu konkrētus mērķus un uzdevumus, izmantojot elastīgu pielāgošanos”. 1960. gadu vidū MI izpēti finansēja ASV Aizsardzības departaments, līdzīgas laboratorijas tika izveidotas visā pasaulē.

Pētnieki strādā pie risinājumiem, lai varētu izmantot mākslīgā intelekta tehnoloģijas liela veselības datu apjoma analīzei un jaunu modeļu izstrādei, kas varētu veicināt jaunus atklājumus medicīnā un veidus, kā uzlabot veikt precīzāku diagnosticēšanu. Pētnieki izstrādāja mākslīgā intelekta programmu, lai atbildētu uz ārkārtas izsaukumiem, kas sola atpazīt sirdsdarbības apstāšanos zvana laikā ātrāk un sekmīgāk nekā medicīnas dispečers. Vēl viens veiksmīgs piemērs ir ES līdzfinansētais KConnect projekts, kura mērķis ir izstrādāt daudzvalodu tekstu un meklēšanas pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem atrast visatbilstošāko pieejamo medicīnisko informāciju.