EK aizstāv Latvijas un Lietuvas nelegālo imigrantu atraidīšanas politiku

Eiropas Komisija (EK) pirmdien aizstāvējusi Latvijas un Lietuvas īstenoto politiku nelegālās imigrācijas novēršanai uz robežas ar Baltkrieviju.

"Šīs divas valstis dara, ko spēj, lai aizsargātu Eiropas Savienības (ES) robežu," uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, norādīja Migrācijas un iekšlietu direktorāta ģenerāldirektore Monika Parija, piebilstot, ka Latvijas un Lietuvas robežu kopš 2021.gada nepieredzēti bieži mēģina nelikumīgi šķērsot nelegālie imigranti.

Tikmēr dažādas cilvēktiesību aizstāvju organizācijas kritizē Latviju un Lietuvu par nelegālo imigrantu atspiešanu atpakaļ Baltkrievijā.

Taču Parija uzsvēra, ka nepieciešami nopietni pierādījumi par patvēruma tiesību pārkāpšanu, pirms ierosināt pret Latviju un Lietuvu jebkādu pārkāpuma procedūru.

Viņa norādīja, ka tā ir arī NATO robeža un ka tieši tāpēc Latvija un Lietuva pieņēmusi attiecīgos likumus.

Tikmēr "Amnesty International", Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre un ANO bēgļu aģentūra (UNHCR) asi kritizējušas Latvijas Saeimas šovasar pieņemtos likuma grozījumus par robežsargu pilnvaru paplašināšanu, lai nepieļautu nelikumīgu iekļūšanu valstī.

Līdzīgu kritiku izpelnījusies arī Lietuva.

Tajā pašā laikā mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot ES robežu no Baltkrievijas teritorijas šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaudzis par 62%. Tikai uz Polijas robežas ar Baltkrieviju kopš gada sākuma reģistrēti aptuveni 17 000 šādu gadījumu.

Polija salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn konstatējusi septiņkārtīgu pieaugumu, norādīja Parija.

Daļa no nelegālajiem imigrantiem Baltkrievijā ierodas no Krievijas, un viņiem ir Krievijas vīzas un ieceļošanas zīmogi, uzsvēra Parija, piebilstot, ka "tas ir kas jauns salīdzinājumā ar situāciju 2020.gadā, kam jāpievērš uzmanība".

ES atzinusi, ka tas ir Maskavas un Minskas organizēts hibrīduzbrukums, kura mērķis ir destabilizēt situāciju bloka dalībvalstīs.

Taču atšķirībā no 2021.gada, tagad paralēli norisinās pilna mēroga konvencionālā karadarbība, ko Krievija izvērsusi pret Ukrainu.

Turklāt Baltkrievijā šobrīd atrodas arī krievu algotņu bandas "Vagner" kaujinieki.

Arī tas prasījis Baltijas valstu un Polijas robežu pastiprinātu apsardzību.

Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību centra jurists Edgars Oļševskis tīmekļa izdevumam "EUobserver" adresētā e-pasta vēstulē, atzīstot, ka Latvijas bažas par robežas drošību esot pamatotas, otrdien apgalvojis, ka tās tomēr esot "nesamērīgas".

Viņš arī apgalvojis, ka saskaņā ar centra viedokli nelegālo imigrantu atspiešana uz robežas esot neattaisnojama.

Savukārt Latvijas Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevskis uzsvēris, ka Latvija pilda visas starptautiskās saistības.

Viņš piebildis, ka 2021.gadā Latvijas robežu ļauts šķērsot 94 nelegālajiem imigrantiem, 2022.gadā - jau vairāk nekā 2000, bet šogad aptuveni 300.

Tajā pašā laikā šogad novērsti gandrīz 7000 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu.

2021.gadā Latvija sniedza starptautisko aizsardzību 105 no 582 personām, kas bija pieprasījušas patvērumu. Pērn apmierināto patvēruma pieprasīju skaits pieauga līdz 243, bet šogad no vairāk nekā 800 patvēruma pieprasījumiem līdz šim apmierināti 80.

Savukārt Lietuvas iekšlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičs uzsvēris, ka "mēs esam apņēmības pilni aizsargāt [ES] ārējās robežas, par katru cenu".

Uzrunājot EP deputātus, Abramavičš norādījis, ka cilvēki var pieprasīt patvērumu Lietuvas konsulātos vai robežšķērsošanas punktos.

Taču vairums nelegālo imigrantu, kas mēģina iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, vēlas nokļūt Vācijā. "Mūsu reģistrācijas centrs šobrīd ir gandrīz tukšs," jo neviens Lietuvā nevēlas palikt, piebildis ministra vietnieks.