LPS priekšsēdis nosaucis summu, kādu pašvaldībām vajadzēs līdz gada beigām

Aizdevumu sadārdzinājuma rezultātā pašvaldībām līdz gada beigām faktiski būs papildus nepieciešami 30 miljoni eiro, jo procentu likme pieaugusi līdz pat 70 reizēm, uzsvēra Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.

Kā informēja LPS pārstāve Liene Užule, paplašinātajā LPS Valdes sēdē pašvaldību vadītāji tikās ar Ministru prezidenta amata kandidāti Eviku Siliņu (JV), uzklausot viņas darba prioritātes un redzējumu par izglītības, finanšu, drošības, reģionālās attīstības un citām jomām.

Viena no būtiskām tikšanās sarunu tēmām bija pašvaldību finanses un aizdevumi pašvaldībām, proti kredītprocentu pieauguma ietekme uz pašvaldību budžetiem. Kaminskis akcentēja, ka šis un arī nākamais gads pašvaldībām finanšu jomā būs izaicinājumu pilns, ko rada ne vien minimālās algas celšana, energoresursu sadārdzinājums un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākās likmes atalgojuma celšana, bet arī straujš kredītaizņēmumu procentu likmju palielinājums, kā rezultātā ir būtiski pieauguši pašvaldību izdevumi procentu nomaksai.

Vienlaikus no nākamā gada visām pašvaldībām no sava budžeta būs jānodrošina jaunas funkcijas bez tām sekojošā finansējuma. Pēc Kamiska paustā, līdz ar to kopumā būtu Finanšu ministrijā jādiskutē par iespējamo iedzīvotāja ienākuma nodokļa proporcijas maiņu par labu pašvaldībām, lai tās varētu segt ne tikai strauji pieaugošos izdevumus, ko sekmē valsts aizvien noteiktie jaunie uzdevumi, bet rastu arī iespēju ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājības celšanā.

Tāpat Kaminskis uzsvēra gaidāmās skolu tīkla reformas nozīmību un joprojām neatbildētos jautājumus par pedagogu trūkumu, izglītības kvalitāti, transporta pieejamību, iekļaujošo izglītību, kā arī mācību materiālu pieejamību. Vienlaikus pašvaldībām svarīga ir skaidrība par valsts un pašvaldību sadarbību ārkārtas situācijās, kopīgs darbs civilajā aizsardzībā un drošības jomā. Pašvaldības ir gatavas sniegt savu ieguldījumu sadarbībā, kas sekmētu savstarpēju izpratni un rezultātā sekmētu iedzīvotāju labklājību, kvalitatīvu dzīves vidi un patriotismu.

Savukārt Siliņa kā savas galvenās prioritātes valdības vadītājas amatā uzsvēra iekšējo un ārējo drošību, izglītības kvalitāti un demogrāfiju, veselības pakalpojumu pieejamību, mobilitāti, pierobežas stiprināšanu, uzņēmējdarbības attīstību, investīciju piesaisti, kā arī birokrātijas mazināšanu.

"Mans mērķis ir latviska, droša, labklājīga, eiropeiska valsts, kurā dzīvojošajiem cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem ir kvalitatīvs dzīves līmenis. Latvijas spēks ir tās dažādībā un spējā sarunāties pie viena galda nevis cīnīties vienam ar otru. Mūsu valsts attīstība ir kopējs darbs ar pašvaldībām un vienots redzējums, ka labāk izvirzīt lielus un ambiciozus mērķus, jo tā varēsim sasniegt vairāk", pauda Siliņa.

Pasākuma laikā valstspilsētu un novadu pašvaldību vadītāji Siliņai raksturoja esošo situāciju savās teritorijās un uzdeva jautājumus par jaunās valdības darbu, risinot demogrāfijas, izglītības finanšu un citus jautājumus.