Nedēļas nogalē Kazdangā sagaida aizraujoši piedzīvojumi (+VIDEO)

Dienas garumā būs iespēja piedalīties dažādās sportiskās, izzinošās un radošās aktivitātēs, kā arī baudīt plašu kultūras programmu.

Noslēdzot vasaras kultūras pasākumu sezonu, 2. septembrī norisināsies tradicionālie Kazdangas parka svētki.

Kazdangas muižas parks ir viens no lielākajiem un dendroloģiski bagātākajiem parkiem Latvijā, kas izveidots 19. gs. sākumā un ir 196 ha plašs. Kazdangas parka svētki ik gadu ir viens no apmeklētākajiem notikumiem Kazdangas apkārtnē, iepazīstinot apmeklētājus gan ar ainavisko parku, gan Kazdangas muižas kompleksa apbūvi.

Arī šogad viesus sagaidīs bagātīgs pasākumu klāsts, ziņo liepajniekiem.lv. Visas dienas garumā būs iespēja piedalīties dažādās sportiskās, izzinošās un radošās aktivitātēs, kā arī baudīt plašu kultūras programmu – cirka izrādi, Rucavas amatierteātra izrādi, izstādes un dažādus koncertus. Svētku izskaņā ugunšsovs, Edvarda Strazdiņa, kā arī Ērikas Eglijas – Grāveles un Ginta Grāveļa koncerti, bet vakara balle grupas ”4KW” pavadījumā. Ieeja ballē bez maksas.

”Kazdangas parka svētki kļuvuši par neatņemamu Kazdangas kultūras dzīves tradīciju un ir svētki gan mums pašiem, gan mūsu viesiem, kas visas dienas garumā sniedz iespēju apmeklēt un baudīt dažādus kultūras, sporta un izklaides pasākumus vienkopus” stāsta Kazdangas pagasta kultūras pasākumu organizatore Inese Birkenfelde.

Kazdangas muižas komplekss (Katzdangen) daudzās paaudzēs piederējis ļoti bagātiem un politiski ietekmīgiem Kurzemes baroniem Manteifeļiem. Kazdangas muižu klasicisma stilā 19. gs. sākumā cēla slavenais Rietumeiropas arhitekts J. G. Berlics. Pašreiz pils ēkā atrodas muzejs, kurā var iepazīt Kazdangas pagasta vēsturi un Boju meža muzeja ekspozīciju un Kazdangas Tūrisma informācijas punkts.

Ap Kazdangas muižu iekārtots parks, kas veidots 19. gs. sākumā kā ainavu parks ar dažādām pastaigu takām, atsevišķu celiņu, soliņu un tiltiņu sistēmu. Parkā atrodas divi riņķa krusti katrs savā Dzirnezera pusē. Kazdangas muižas parka teritorijā ir daudz dīķu, jo Kazdanga bija pirmā vieta visā cariskajā Krievijā, kur ap 1870. gadu sāka nodarboties ar dīķsaimniecību. Arī dzirnavu dīķis ir uzpludināts uz Alokstes upes.

1905. gada revolūcijas laikā muižas kungu māju nodedzināja, ugunsgrēkā gāja bojā ievērojamas mākslas un dokumentālas vērtības. Muižas īpašnieks barons fon Manteifels no 1907. līdz 1914. gadam to atjaunoja pēc vācu arhitekta un neoklasicisma teorētiķa Paula Šulces-Naumburga projekta.

Pirmā pasaules kara gados pili atkal izpostīja. Pēc 1920. gada Latvijas agrāras reformas muižas ēkas un zeme pārgāja valsts īpašumā. No 1922. gada pilī atradās lauksaimniecības skola, pēc 1925.-1927. gadu pārbūves 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza un ēka iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru.