2023. gadā atjaunoti meži 12 900 hektāru platībā

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) 2023.gada pirmajā pusgadā atjaunojusi un ieaudzējusi mežus 12 900 hektāru platībā, kas ir par 321 hektāru vairāk jauna meža, nekā šajā periodā bija plānots, liecina LVM publicētā informācija.

LVM norāda, ka meža atjaunošanas pavasara sezonā lielākā daļa atjaunota ar priedi - 53%, egli - 32% un bērzu - 12%. Savukārt 3% platību atjaunots ar melnalksni.

Uzņēmumā skaidro, ka meža stādīšanas darbi atsāksies rudenī, bet tikmēr, rūpējoties par jaunajiem kociņiem, tiks veikta jaunaudžu un agrotehniskā kopšana.

Kā norāda LVM meža atjaunošanas un kopšanas vadītājs Jānis Kažemaks, šogad darba spēka pieejamība un mašinizēto risinājumu izmantošana veicināja ātrāku darba izpildi. Ja pagājušajā gadā, mašinizēti sējot, atjaunoti 336 hektāri meža, tad šogad - 651 hektārs.

"Šāds meža atjaunošanas veids būtiski ietaupa laiku, jo vienlaikus meža tehnika gan sagatavo augsni, gan iesēj koku sēklas, turklāt visu darbu paveic viens cilvēks," teic Kažemaks, piebilstot, ka mašinizēti sējot, mežs tiek atjaunots ar priedi.

LVM informē, ka kopumā sējot vai stādot šogad tiks atjaunoti meži 18 300 hektāru platībā. Tostarp 700 hektāru tiks atjaunoti sējot, 1300 hektāru - mašinizēti stādot, 11 400 hektāru - stādot ar rokas darba rīkiem, bet ap 4900 hektāru tiks atstāti atjaunoties dabiski.

Vienlaikus 2023.gada meža atjaunošanas sezonā valsts mežos kopumā tiks iestādīti vairāk nekā 28 miljoni "LVM Sēklas un stādi" kokaudzētavās audzētie selekcionētie stādi, kas ir ātraudzīgāki, ar lielāku koksnes pieaugumu un nodrošina veselīgākas nākotnes mežaudzes, norāda uzņēmumā.

LVM skaidro, ka selekcionēts stādmateriāls nodrošina audžu ātraudzību un koku kvalitāti. Atjaunojot mežu ar selekcionētiem stādiem, vismaz 15 gadus ātrāk iespējams sasniegt galvenās ražas cirtes apjomu.

Tāpat ātraudzīgu koku stādīšana sekmē lielāku oglekļa piesaisti un nodrošina augstāku audžu noturību un vitalitāti - kokiem ir stiprākas saknes un lielāks vainags, paaugstinot spēju pretoties klimata pārmaiņu radītājai ietekmei.

Jau ziņots, ka LVM pērn strādāja ar 566,612 miljonu eiro apgrozījumu un 242,193 miljonu eiro peļņu.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.