Nacionālā apvienība nosauc savas prioritātes koalīcijas sarunās

Nacionālās apvienības (NA) prioritātes jaunās koalīcijas veidošanas sarunās būs drošība, latviešu valoda, tautas ataudze, kā arī Krievijas ietekmes un okupācijas seku novēršana, pauda NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Klotiņš.

Politiķis uzsvēra, ka NA prioritātes ir valsts aizsardzības spēju stiprināšana, īpaši iekšējās drošības jomā sniedzot atbalstu robežsardzei, policijai un nostiprinot austrumu robežu.

Tāpat nepieciešams īstenot tautsaimniecības izaugsmes iniciatīvu piedāvājumu, ko ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) izveidojusi kopā ar kolēģiem valdībā, uzskata NA. Jāveic izmaiņas attiecībā uz diferencētā neapliekamā minimuma sistēmu, lai uzņēmējiem būtu izdevīgāk darbiniekiem maksāt lielāku algu - pašlaik šī sistēma ir ērta algām līdz 1000 eiro, bet ne lielākām, uzskata NA politiķis.

Tāpat Nacionālā apvienība iestājas par Krievijas ietekmes un padomju okupācijas seku mazināšanu, tajā skaitā, nepieciešams pārtraukt ne valstiski noskaņoto uzņēmumu pieeja prasīt darbiniekiem krievu valodas zināšanas, no kā cieš latviešu jaunieši. Klotiņš norādīja, ka ir jāparedz, jāsaglabā sankcijas pret tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nepiesakās valsts valodas pārbaudes eksāmenam.

Politiķa personīgajā skatījumā nepieciešams līdzīgi kā Igaunijā igauņu valodas skolotājiem arī Latvijas latviešu valodas skolotājiem maksāt piemaksu pie algas.

Tāpat NA prioritāte turpināšot būt ģimene un tautas ataudzes veicināšana, akcentēja frakcijas vadītāja vietnieks, norādot, ka cita starpā vecāku pabalsti jātuvina iepriekš saņemtās algas līmenim.

Klotiņš norādīja arī uz Latvijas vēstures apguves atjaunošanu skolās, kā arī atbalstu kultūras jomai.

Kā ziņots, NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks aģentūrai LETA pauda, ka, ja kādi partneri pieprasa koalīcijas paplašināšanu, NA gatava strādāt tajā no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Ministru prezidenta amatam nominētās Evikas Siliņas (JV) minētajiem koalīcijas iespējamajiem modeļiem, kas paredz valdību veidot kopā ar "Jauno vienotību" (JV), "Apvienoto sarakstu" (AS) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Politiķis gan reizē norādīja, ka NA uzsver, ka primāri vēlas strādāt pašreizējās koalīcijas variantā, bet, ja tiek pieprasīta valdības paplašināšana "paplašināšanas pēc", tad partija ir gatava strādāt arī modelī ar ZZS.

Klotiņš atzīmēja, ka NA ar ZZS nav sevišķu ideoloģisko pretrunu, tāpat partija jau strādājusi kopā ar šo partiju apvienību, kad premjers bija tolaik no ZZS virzītais Māris Kučinskis. Pašlaik Kučinskis pārstāv citu politisko spēku - AS.

NA politiķis norādīja, ka partija ideoloģisku iemeslu dēļ nevar strādāt kopā ar "Progresīvajiem".

NA frakcijas vadītāja vietnieks norādīja, ka atbilstoši Siliņas aicinājumam piektdien, 25.augustā, sāksies politisko spēku sarunas. Partijai ir svarīgi vienoties ar partneriem par savu prioritāšu īstenošanu un pašlaik vēl nav zināms, kā sekmēsies šīs sarunas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis JV pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Siliņu.

Lēmumu par Siliņas aicināšanu Rinkēvičs pieņēma pēc šonedēļ notikušajām sarunām ar visām Saeimas frakcijām. Siliņa bija vienīgā partiju oficiāli izvirzītā pretendente premjera amatam.

Rinkēvičs trešdien sacīja, ka "neesot naivs" par iespēju izveidot piecu partiju koalīciju, taču vairākas trīs vai četru partiju kombinācijas viņš gan saskatot.

Gandrīz nepastāv iespējas NA un "Progresīvajiem" vienoties par kopīgu darbu valdībā, līdz ar to topošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta tikai vienai no šīm partijām.

Saskaņā ar Satversmes 56.pantu Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts prezidents. Atbilstoši Satversmes 59.pantam topošajam Ministru prezidentam un ministriem vēl nepieciešams saņemt Saeimas uzticību.

Siliņa ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā viņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

Viņa dzimusi 1975.gadā, studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.

Politikā viņa debitēja 2011.gadā, kad kandidēja uz 11.Saeimu no Zatlera Reformu partijas. Tā paša gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī - par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri.

Siliņa kandidēja arī 13.Saeimas vēlēšanās - jau JV sarakstā. 2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Kā ziņots, Kariņš 17.augustā Valsts prezidentam iesniedza dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti