Politologs: Valdība izvairās speciāli no pūļa izdalīt Krievijas pilsoņus

Dodot papildu laiku valodas pārbaudēm, valdība izvairās speciāli no pūļa izdalīt Krievijas pilsoņus, šādu vērtējumu pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

Politologs gan aicina ņemt vērā, ka, iespējams, daļa cilvēku, kuriem ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanas atļaujas, nemaz neatrodas Latvijā un atbrauc pavadīt šeit savu atvaļinājumu. Līdz ar to patlaban nav skaidrs, vai cilvēkam var "tā vienkārši atņemt uzturēšanās atļauju, ja viņš nav Latvijā un nesazinās ar tiem, kas aicina viņu uz pārrunām par eksāmenu".

"Lai izvairītos no tā, ka speciāli izdala cilvēkus ar Krievijas pasēm, aizmirstot par darba spēku, kas ieceļojis, un ukraiņiem, kas nezina latviešu valodu vai zina pāris teikumus, kā arī, lai neradītu saspīlējumu attiecībās, ir tapis šāds ierosinājums," uzskata Skudra.

Vienlaikus politologa vērtējumā prasība Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi ir mājiens Krievijai - tostarp neļaut šo jautājumu pacelt un izmantot propagandā.

"Varētu pieņemt, ka tā ir rēķināšanās ar to, lai nemulsinātu uzturēšanas atļauju saņēmušos ar kaut kādām papildu propagandas akcijām," sacīja politologs.

Savukārt no politiskā viedokļa tas esot jautājums par Nacionālās apvienības reakciju, proti, vai tā neiebilst pret papildu laika došanu valsts valodas pārbaudei. Politologs norādīja - ja partija neiebilst, tad tā varētu būt zināma piekāpšanās no pārējo partiju puses.

Tāpat tas esot jautājums par to, vai izmaiņas atbalsta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Jau ziņots, ka valdība otrdien slēgtā sēdē uzdeva Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.

Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku, aģentūrai LETA norādīja ministrijā.

Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.

Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību. Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.

Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Vienlaikus teju 10 000 Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai, noradīja ministrijā.

Otrdien slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja IeM ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai.

Valdības sēdē ministri norādīja, ka priekšlikumi nepieciešami, lai dotu papildu laiku Krievijas pilsoņiem Latvijā, kas to vēlas, bet vēl nav paguvuši, vai līdz šim nav spējuši finansiāli atļauties, sakārtot formalitātes.

Grozījumi ļaus visiem, kas ilgtermiņā vēlas turpināt uzturēties Latvijā un prast latviešu valodu sarunvalodas līmenī, paspēt to izdarīt arī pēc 1.septembra, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, iegūtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, akcentēja IeM.

Priekšlikumi nemīkstinot līdzšinējos Imigrācijas likuma grozījumus. Mērķis saglabājas nodrošināt, ka ilgtermiņā Latvijā dzīvojoši iedzīvotāji prot un ikdienā saziņā lieto latviešu valodu, kā arī iegūst ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tādējādi ne tikai demonstrējot vēlmi piederēt Latvijai un Eiropai, bet arī baudot iespējas un privilēģijas, ko dod pilnvērtīga iesaistīšanās Latvijas sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos, norādīja ministrijā.

Vienlaikus priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi un kas līdz 1.septembrim nebūs paspējuši iesniegt nepieciešamo dokumentāciju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, varēs pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju ar saīsinātu termiņu - divi gadi.

Šis laiks izmantojams, lai Krievijas pilsoņi, kas izrādījuši interesi, bet nav to paspējuši, nekavējoties apgūtu latviešu valodu minimālā sarunvalodas jeb A2 līmenī un iesniegtu dokumentāciju ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai, vai arī lai savlaicīgi plānotu pamest Latviju pašu spēkiem.

Konceptuālais lēmums paredz, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņi saņems līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus.