Rēzeknē tiks lemts par finanšu stabilizācijas procesa sākšanu, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē informēja Rēzeknes pilsētas domes deputāte Ināra Groce.
Viņa pastāstīja, ka domē 29.augustā tiks sasaukta ārkārtas sēde, par ko deputātus informējis Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai").
Kā skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve, finanšu stabilizācijas process nozīmē, ka pašvaldība nevarēs patstāvīgi pieņemt lēmumus bez ministrijas finanšu uzrauga akcepta.
Sēdē nepiedalījās neviens Rēzeknes domes vadības pārstāvis.
Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka kārtību, kādā tiek veikta pašvaldību finanšu stabilizācija, lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību pastāvīgo funkciju izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās finansiālās grūtībās.
Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi sakarā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.
Stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un pašvaldības domes apstiprinātā finanšu stabilizācijas projekta saskaņošanai finanšu ministrs izveido pastāvīgu komisiju, kurā tiek iekļauti Finanšu ministrijas, Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kura pārrauga pašvaldību darbu, un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Kā ziņots iepriekš, saistībā ar Rēzeknes pilsētas pašvaldības finansiālajām grūtībām, budžetā konstatējot 3,9 miljonu eiro trūkumu, pašvaldībā tiek meklētas iespējas samazināt budžeta izdevumus. Izskanējuši priekšlikumi samazināt darbinieku skaitu pašvaldībā un mazināt sociālo atbalstu iedzīvotājiem.
Konkursa līdzekļus plānots sadalīt līdz 50 000 eiro.
Ārlietu ministrija izsludina 2023.gada līdzfinansējuma granta projektu konkursu "Atbalsts Eiropas Komisijas un citu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētiem attīstības sadarbības un attīstība...
Neskatoties uz Nacionālās apvienības (NA) un "Progresīvo" ideoloģiskajām pretrunām, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis joprojām redz iespēju piecu partiju koalīcijai.
Pašlaik iezīmējies, ka NA un "Progres...
Jauns papildu nodoklis bankām paredzēts valsts budžeta "lāpīšanai" un nebūs tieši paredzēts, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, to sociālajām vajadzībām, vai kā atbalsts nozarēm, kur tas ir kritiski svarīgi, piemēram, veselības vai iekšlietu sistēmai,...
Komentāri