Unikāla meistara piemiņa: Jelgavā skatāmas Stepena koka skulptūras

Savos darbos viņš tiecās tvert tēlus no bērnības un Latvijas.

Koksne parasti netiek uzskatīta par "nopietnu" tēlnieku materiālu, taču arī no tā izgatavotie darbi var izdzīvot gadsimtiem ilgi.

Līdz 30. septembrim Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēkā “Zinītis”, Zemgales prospektā 7, skatāma tautas daiļamata meistara Friča Žaņa Stepena (1914–2002) koka figūru pasaku tēlu izstāde. Kokgriezumi tapuši 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados. Izstāde veltīta Džūkstes Pasaku muzeja divdesmitajai jubilejai. Tukuma muzejam, kura sastāvā ir arī Džūkstes Pasaku muzejs, figūras dāvināja meistara mazdēls Ojārs Stepens.

Izstādei izvēlēti sadzīviski tēli, kas vedina vilkt paralēles starp ikdienas dzīves prozu un tautas folkloras atziņām. Izteiksmīgajām, nelielajām žanriskajām kompozīcijām iedvesmu autors smēlies teikās, pasakās un latviešu rakstnieku darbos.

Kokgriezumu autors ir nodzīvojis garu mūžu un piedzīvojis gan skaistus brīžus, gan arī Otrā pasaules kara laiku ar leģionāra gaitām un darba nometņu prozu pēc kara. Viņš dzimis Slokā 1914. gadā un Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimenei devies bēgļu gaitās uz Krievijas Krasnojarskas novadu. Pēc revolūcijas un Latvijas Republikas izveidošanas ģimene atgriezusies Latvijā. Strādājis par galdnieku (gultu meistaru). Dienējis Latvijas armijā. Strādājis Centrālsabiedrībā “Turība”. 1943. gadā iesaukts leģionā – 19. divīzijas 43. pulkā. Kara noslēguma posmā piedalījies kaujās t. s. Kurzemes cietoksnī. 1945. gada maijā nokļuvis Sarkanarmijas gūstā. 1945.–1946. gadā atradies filtrācijas nometnē Krievijā.

Pēc atbrīvošanas no gūsta atgriezies Latvijā, apprecējis Noru Blici Sokolovsku, strādājis dažādās darba vietās. 1970.–1980. gados strādājis kokapstrādes fabrikā “Vulkāns” Tukumā. Miris 2002. gada 2. decembrī Tukumā, apglabāts Veļķu kapos.