Lielākajai daļai Latvijas pilsonību ieguvušo ir vidējā izglītība (+VIDEO)

Tiek prognozēts, ka šogad naturalizēsies mazāk cilvēku nekā 1995.gadā.

Neskatoties uz sarežģīto Latvijas ārpolitisko situāciju un sabiedrības saliedētības problēmām, mūsu valsts naturalizācijas ceļā turpina palielināt pilsoņu skaitu.

Par to liecina Tieslietu ministrijas nosūtītais dokuments apstiprināšanai valdībā.

Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā ''Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā'' ir iekļauts 51 pilsonības pretendents, t.sk., 1 viņu nepilngadīgais bērns.

Pretendentu tautība: 72% ir krievs, 8% baltkrievs, 4% polis, kā arī nezināma, armēnis, lezgīns, čuvašs, ukrainis, vācietis, lietuvietis.

Pretendentu izglītības līmenis: 49% - vidējā, 35% - augstākā, 10% - pamata, 6% - nav zināma.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 50 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas saskaņā ar Pilsonības likuma 17.panta pirmo daļu.

Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām un informācija par šīm personām ir saņemta no Satversmes aizsardzības biroja, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Valsts drošības dienesta, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas, Ārlietu ministrijas materiālās palīdzības fonda, Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 149102 personas: 1995.gadā - 984; 1996.gadā - 3 016; 1997.gadā - 2 992; 1998.gadā - 4 439; 1999.gadā - 12 427; 2000.gadā - 14 900; 2001.gadā - 10 637, 2002.gadā - 9844; 2003.gadā - 10 049; 2004.gadā - 16 064; 2005.gadā - 19 169; 2006.gadā - 16 439; 2007. gadā - 6826; 2008.gadā - 3 004; 2009.gadā - 2 080; 2010.gadā - 2 336; 2011.gadā - 2 467; 2012.gadā - 2 213; 2013. gadā - 1 732; 2014. gadā - 939; 2015.gadā - 971; 2016.gadā - 987; 2017.gadā - 915; 2018.gadā - 930; 2019.gadā - 808; 2020.gadā - 725; 2021.gadā - 419; 2022.gadā – 518; 2023.gadā - 272 personas.

Tā kā kārtējā gada pēdējais rādītājs ir aprēķināts par 1.pusgadu, visticamāk, kopējais naturalizēto personu skaits nepārsniegs 600 cilvēkus. Kas būs pirms nepilniem 28 gadiem, kad sākās naturalizācijas process - bet toreiz bija tā saucamie "logi", tas ir, noteikts naturalizētāju skaits gadā. Starptautisko organizāciju spiediena dēļ Latvija 1998.gadā atcēla naturalizācijas skaitliskos ierobežojumus, kas jau nākamajā gadā noveda pie strauja pilsonības ieguvēju skaita pieauguma.

Zīmīgi, ka tieši pēc 2014.gada, kad Krievija Ukrainā pirmo reizi pielietoja militāru spēku, mūsu valsts pilsonības kandidātu skaits strauji kritās, un nekad nepārsniedza 1000 cilvēku gadā.

Tas skaidrojams gan ar atbildīgo institūciju stingrāku Latvijas pilsonības pretendentu atlasi, gan ar potenciālo naturalizācijas kandidātu lojalitātes un simpātijas pret valsti līmeņa pazemināšanos.

Krišs Ziverts