Pie kā pētījumos pievēršas kultūras mantojuma jaunie profesionāļi?

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) maģistra studiju programmas "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" absolventi savos maģistra darbos pievērsušies plašam jautājumu lokam, tostarp pārvaldības, aizsardzības un pieejamības jautājumiem, informēja LKA pārstāve Aija Lūse.

Piemēram, Zane Grīnvalde maģistra darbā "Jaunās publiskās pārvaldības integrācija muzeju nozarē" pētīja jaunās publiskās pārvaldības virzienu un principu integrāciju, pievēršoties Latvijas muzeju nozarē sastopamajām četrām pārvaldības formām - valsts, pašvaldības, autonomajiem un privātajiem muzejiem.

Pētījuma iegūtie dati ļāvuši secināt, ka četru atšķirīgo pārvaldību muzejos darbojas atsevišķi jaunās publiskās pārvaldības principi - vēlme iesaistīt sabiedrību pārvaldībā, spēcīgas tīklu pārvaldības veidošanās, muzeju direktoru vēlme veidot starpinstitucionālās partnerības, kas uzlabo esošā muzeja pārvaldību un veicina muzeja tiešo funkciju izpildi.

LKA pārstāve atzīmēja, ka veiktais maģistra darba pētījums vērtējams kā nozīmīgs muzeju nozares kontekstā, jo tas uzrāda un identificē muzeju pārvaldības raksturīgākās īpašības: direktora un juridiskā dibinātāja lomu un savstarpējo komunikāciju, sociālpolitiskās pārvaldības ieviešanu un partnerību veidošanu ar citām organizācijām, muzeju gatavību krīzes situācijām un rīcībpolitikas pārvaldības elementu izmantošanu krīzes plānu veidošanai. Tāpat konstatēta muzeju vēlēšanās pēc publiskās privātās pārvaldības, kā arī muzeju spēcīgā tīkla pārvaldība - tā Latvijas muzeju nozarē strādā izteikti, ņemot vērā šo muzeju juridiskos dibinātājus.

Aktualizēt un pārveidot vadlīnijas muzeju, arhīvu un bibliotēku rīcībā krīzes situācijās, kā arī celt gatavību kultūras mantojuma glābšanai militāra uzbrukuma gadījumā atmiņu institūcijām un to pārvaldes iestādēm Eiropā ir licis Krievijas iebrukums Ukrainā.

Maģistra darbā "Globālā pārvaldība kultūras mantojuma aizsardzībā militāra konflikta gadījumā" secināts, ka, neskatoties uz UNESCO centieniem, kultūras mantojuma objekti Krimā joprojām ir neaizsargāti pret dabas katastrofām, bruņotiem konfliktiem, pilsētu attīstību un ar tūrismu saistītu spiedienu. Daudzos gadījumos preventīvie un ārkārtas pasākumi nav bijuši pietiekami, lai efektīvi aizsargātu šos objektus.

Tomēr, veicot pētījumu, secināts, ka, neskatoties uz UNESCO centieniem, kultūras mantojuma objekti joprojām ir neaizsargāti pret dabas katastrofām, bruņotiem konfliktiem, pilsētu attīstību un ar tūrismu saistītu spiedienu. Daudzos gadījumos preventīvie pasākumi un ārkārtas pasākumi nav bijuši pietiekami, lai efektīvi aizsargātu šos objektus. Pētījuma nākotnes perspektīvas ir plašas, zinātniskajā literatūrā jau aizskartas tēmas, taču pavēršamas padziļinātai izpētei ir, piemēram, par teroristiskiem grupējumiem, to vadmotīviem un finansiālajām iespējām kara darbības veikšanā un līdz ar to apzinātu, mērķtiecīgu vai neapzinātu kultūras mantojuma iznīcināšanu gan globālā, gan reģionālā kontekstā, kā arī legālu risinājumu meklēšanā šādu darbību rezultātā.

Savukārt maģistra darba "Muzeju pieejamība: cilvēku ar redzes traucējumiem līdzdalības iespēju izpēte" autore Maija Ņikitina pievērsusies memoriālā muzeja "Raiņa un Aspazijas vasarnīca" piemēram, veicot pētījumu, kas atklāja - memoriālā muzeja projektu "Sajūtu ceļojumu" cilvēki ar redzes traucējumiem vērtē kā unikālu un kvalitatīvu izglītojošo programmu.

Pētījums atklāja arī jaunu līdzdalību ietekmējošo faktoru - iesaistīto dalībnieku personīgo interesi, kas spēj ne tikai motivēt iesākt projektus ar mērķi padarīt kultūras iestādes, tostarp muzejus padarīt pieejamus vājredzīgie un neredzīgiem cilvēkiem, bet arī būtiski uzlabot to izpildes kvalitāti.

Pētījums aicina muzejus vairāk pievērst uzmanību muzeju emocionālā un fiziskā komforta trūkumiem. Tajā iesaistītie jaunieši snieguši ziņas, ka skaļi trokšņi, īss laika periods informācijas uztverei, muzeju darbinieku nelaipnība un citi emocionālo komfortu ietekmējoši faktori spēj atstumt apmeklētājus no atkārtota muzeju apmeklējuma, kā arī ātrāk pamest ekspozīciju telpas.

LKA pārstāve atzīmēja, ka šovasar LKA maģistra studiju programmu "Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija" absolvēja 12 jomas profesionāļi, kuri savos maģistra darbos pievērsušies tādiem jautājumiem kā jaunās publiskās pārvaldības integrācija muzeju nozarē, skaņu un skaņas mantojuma vieta un nozīme Latvijas un Igaunijas okupācijas muzeju ekspozīcijas, cilvēku ar redzes traucējumiem līdzdalības iespēju izpēte un muzeju pieejamība, mantojuma kopienu starptautiskās sadarbības loma nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, globālā pārvaldība kultūras mantojuma aizsardzībā militāra konflikta gadījumā un citiem.

Ar maģistra studiju programmas "Kultūras mantojuma pārvaldības un komunikācijas" izstrādātajiem pētījumiem iespējams iepazīties LKA bibliotēkā, Ludzas ielā 24.