LPS: 3 dienās nevar sagatavot kvalitatīvu viedokli par slimnīcu tīkla izmaiņām

Trīs dienu laikā nav iespējams sagatavot kvalitatīvu un pamatotu viedokli par slimnīcu tīkla izmaiņām, pauda Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

LPS saņēmusi Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu par izmaiņām slimnīcu tīklā saskaņošanai ļoti īsā termiņā - trīs darba dienu laikā. Nosūtot dokumentus pašvaldībām, LPS saņēmusi pašvaldību norādes par to, ka tik īsā termiņā nav iespējams sagatavot kvalitatīvu, kompetentu un datos pamatotu viedokli.

Viedokļa sniegšanā LPS sadarbojoties ar Latvijas Slimnīcu biedrību (LSB) kā nozares ekspertu, pievienojas un atbalsta biedrības sniegtos priekšlikumus par Veselības ministrijas plānoto slimnīcu tīkla reformu. Slimnīcas norāda, ka atbalsta kvalitāti uzlabojošu reformu realizēšanu nozarē, vienlaikus vērš uzmanību uz akūtu finansējuma nepieciešamību faktisko izmaksu segšanai jau šogad, pauž LPS.

Sagatavotajā atzinumā pausts, ka VM sadarbībā ar LSB gada sākumā izveidoja darba grupu, kura apkopojot un analizējot saņemto informāciju, konstatēja, ka viena pacienta vidējās izmaksas ir 1996,13 eiro, pretstatā līgumā ar Nacionālo veselības dienestu noteiktajiem 1090,51 eiro. Šo finansējuma neatbilstību VM esot akceptējusi, tomēr ziņojumam pievienotajā finanšu aprēķinā darba grupā paveiktais nav ņemts vērā, kritizē LPS. Tādējādi, palielinot prasības ārstniecības iestādēm un balstot finansējuma aprēķinu uz esošo un nepietiekamo pakalpojumu apmaksas tarifu, slimnīcās tikai palielināsies zaudējumu apmērs, ko veido katra pacienta ārstēšana, uzskata LPS.

Tāpat LPS sagatavotajā atzinumā norādīts uz vairākām, viņu ieskatā, nepietiekami izstrādātām detaļām, piemēram, neesot izskaidrots, kā tieši ir ņemta vērā teritoriālā pieejamība, plānojot pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību SIA "Dobeles un apkārtnes slimnīca" un SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība". Tāpat neesot precīzi formulēta kārtība, kā tiek pārvesti un kāda profila gultās tiek ārstēti pacienti no augstāka līmeņa stacionāriem.

LPS norāda, ka būtu nepieciešams vispirms sadarbībā ar partneriem izstrādāt pašvaldībās pieejamos veselības aprūpes pakalpojumus un tad vērtēt kāda pakalpojuma pārtraukšanu ārstniecības iestādēs. Tāpat nepieciešams veikt kartējumu, norādot visus neatliekamās palīdzības sniegšanas punktus un pacientu loģistikas ceļu, kritiku turpina LPS.

Atzinumā slimnīcas vērš uzmanību uz vairākām pozīcijām, kurās, to ieskatā, ir neprecīzi vai nepietiekami skaidri piešķiramā valsts finansējuma kritēriji, iebilstot pret iespējamo nekonsekvenci finansējuma piešķiršanā ārstniecības iestādēm.

Veselības ministrija ir ievērojami sašaurinājusi Ministru kabineta 30.maija sēdē uzdoto Ministru kabineta 2023.gada 30.maija sēdē, uzskata LPS. Proti, ziņojums pamatā ietverot tikai slimnīcās nodrošināmos pamatprofilus, bet neietverot katrā slimnīcu līmenī nodrošināmos pakalpojumus, plānojumu, kā iedzīvotājiem tiks nodrošināta piekļuve veselības pakalpojumiem, tai skaitā speciālistu un citu ambulatoro pakalpojumu pieejamība pēc slimnīcu tīkla stiprināšanas, kā arī nav vērtēta ietekme uz pašvaldību budžetiem.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) slimnīcu tīkla reformā lielāko uzsvaru liek uz neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, stiprinot neatliekamās palīdzības un slimnīcu uzņemšanas nodaļas un cenšoties uzlabot tajās sniegto palīdzību, otrdien preses konferencē stāstīja ministrijas pārstāvji.

Izstrādājot reformas aplēsts, ka to ieviešanai kopumā nepieciešami papildu 73,32 miljoni eiro, nevis tā ļaus ietaupīt līdzekļus, kāds bija viens no valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) savulaik paustajiem uzstādījumiem.