Jautājumā par Rīgas vicemēru skaitu joprojām domstarpības

Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) un "Par/Progresīvo" (PP) frakcijas divpusējās sarunās šodien netika panākts progress jautājumā par Rīgas vicemēru skaitu.

NA/LRA frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis norādīja, ka šajā jautājumā "netikām īsti uz priekšu" un katra puse palikusi pie sava viedokļa.

Tikmēr, piemēram, attiecībā uz jautājumu par to, cik lielā mērā deputāti var sekot līdzi pašvaldības kapitālsabiedrību darbam, ir nelielas domstarpības, bet tās noteikti nav nepārvaramas, atzīmēja Cilinskis.

PP frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs norādīja, ka liek cerības uz tālākajām sarunām nākamnedēļ. Vēl tiks saskaņots, vai tuvākās no sarunām - PP un "Kods Rīgai" (KR) starpā - varētu notikt pirmdien vai otrdien.

Rīgas vicemērs, NA/LRA frakcijas politiķis Edvards Ratnieks atzīmēja, ka pēc tam nākamās nedēļas sākumā vajadzētu sarīkot arī trīspusējās "Jaunās vienotības" (JV), NA/LRA un KR sarunas. To norises laiks gan vēl nav zināms.

Rīgas domes politiķi pieļauj, ka pēc tam nākamās nedēļas laikā notiktu arī četrpusējās sarunas. Tajās varētu spriest arī par sadarbības memoranda projekta saturu.

Kā ziņots, JV, NA/LRA un KR kodolam no vienas puses un PP no otras iezīmējas līdzīgi redzējumi par veicamajiem darbiem, taču ir pretēji viedokļi par nepieciešamo vicemēru skaitu.

Lai arī iepriekš izskanējis, ka nespēja vienoties par jauna mēra ievēlēšanu līdz septembra sākumam var novest pie domes atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Latvijas Radio skaidroja, ka divu mēnešu termiņš neesot izšķirošs un vienošanās panākšanai var izmantot arī garāku laiku.

Atbilstoši likumam Saeima var atlaist domi, ja divu mēnešu laikā nav ievēlēts jauns mērs. VARAM pārstāvji Latvijas Radio gan skaidro, ka ir jāskatās vairāki apstākļi, no kuriem pats būtiskākais apstāklis ir, vai dome ir rīcībspējīga - spēj pieņemt lēmumus, izpildīt paredzētos darbus.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilze Oša skaidrojusi, ka divi mēneši nav izšķirošais brīdis, kurā automātiski iestājas sekas par domes atlaišanu. Ja Rīgas mēru nepagūs ievēlēt divu mēnešu laikā, to var izdarīt arī, piemēram, trīs mēnešu laikā.

Līdzīgi arī Saeimas Juridiskajā birojā Latvijas Radio norādīja, ka svarīgi ir skatīties, vai dome bez mēra spēj pieņemt lēmumus.