Lielākā daļa Latvijā naturalizēto ir krievi, liecina Ministru kabineta dati

Valsts pilsonības kandidātus pārbauda 13 tiesībsargājošās iestādes, apstiprinājumu veic valdība.

Neskatoties uz dažkārt karstajām diskusijām Latvijas sabiedrībā, uzņemšanas process mūsu valsts pilsonībā turpinās. Pagājušajā nedēļā pieņemts Ministru kabinets rīkojuma projekts "Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā".

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 14 9056 personas: 1995.gadā - 984; 1996.gadā - 3 016; 1997.gadā - 2 992; 1998.gadā - 4 439; 1999.gadā - 12 427; 2000.gadā - 14 900; 2001.gadā - 10 637, 2002.gadā - 9844; 2003.gadā - 10 049; 2004.gadā - 16 064; 2005.gadā - 19 169; 2006.gadā - 16 439; 2007. gadā - 6826; 2008.gadā - 3 004; 2009.gadā - 2 080; 2010.gadā - 2 336; 2011.gadā - 2 467; 2012.gadā - 2 213; 2013. gadā - 1 732; 2014. gadā - 939; 2015.gadā - 971; 2016.gadā - 987; 2017.gadā - 915; 2018.gadā - 930; 2019.gadā - 808; 2020.gadā - 725; 2021.gadā - 419; 2022.gadā – 518; 2023.gadā – 226 personas.

Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā ''Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā'' ir iekļauti 46 pilsonības pretendenti.

Pretendentu tautība: 76% ir krievs, 9% ukrainis, 7% baltkrievs, kā arī polis, uzbeks, armēnis.

Pretendentu izglītības līmenis: 40% - augstākā, 40% - vidējā, 20% - pamata.

Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām un informācija par šīm personām ir saņemta no Satversmes aizsardzības biroja, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Valsts drošības dienesta, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas, Ārlietu ministrijas konsulārās palīdzības fonda, Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes.

Tikmēr jāatzīmē, ka 28 gadus ilgajā naturalizācijas laikā kopš 2014. gada esam piedzīvojuši strauju kritumu. Tieši pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas Latvijas pilsonību saņēmušo skaits samazinājās zem 1000 cilvēkiem gadā un nekad nepārsniedza šo atzīmi.