Latvijā veic elektrolīniju rekonstrukciju, atdalot enerģētiku no Krievijas

Enerģētikas krīzei, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu, šoziem nevajadzētu atkārtoties, teica EM.

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu aktīvi virzās uz priekšu. Tā teikts ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) sagatavotajā dokumentā.

Tika veiksmīgi noslēgts viens no svarīgākajiem sinhronizācijas programmas projektiem - Trešais Igaunijas - Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojums. Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas otrā termoelektrocentrāles (TEC-2) līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā.

Piebilstams, ka jaunā līnija par vismaz 600 MW palielinās pašreizējo Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu.

Šobrīd norit darbs pie cita sinhronizācijas pirmās fāzes projekta - "Starpsavienojumi Valmiera (LV) – Tartu (EE) un Valmiera (LV) - Tsirguliina (EE)".

Abas elektropārvades līnijas ir būvētas 60-jos un 70-jos gados, to būvēšanā ievērotie standarti neatbilst mūsdienu ekspluatācijas prasībām. Abu līniju rekonstrukcija Latvijas teritorijā tiks īstenota ar ES līdzfinansējumu (75% līdzfinansējums jeb 55,5 miljoni euro kopā) un rekonstrukciju plānots noslēgt 2023. un 2024. gadā.

Šīs līnijas ir pilnībā jānomaina, lai nodrošinātu augstāku summāro caurlaides spēju Baltijas reģionā Ziemeļu – Dienvidu virzienā, tādējādi nodrošinot pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas.

Turklāt, lai palielinātu enerģētisko neatkarību reģionā, Latvija un Igaunija ir uzsākusi kopīga atkrastes vēja parku projekta ELWIND realizāciju, nodrošinot saražotās elektroenerģijas jaudu 700 – 1000 MW apmērā, kā arī uzlabojot starpvalstu elektroenerģijas savienojumus.

Ņemot vērā pieteiktos un plānotos sauszemes vēja parku attīstības plānus, Latvija pamazām varētu tuvoties neformāli minētajam mērķim – kļūt par enerģijas eksportētājvalsti.