Iedzīvotāji no valdības sagaida viedokļu dažādību, nevis vienotu nostāju

Vairākums Latvijas iedzīvotāju valdības komunikācijā sagaida viedokļu dažādību, nevis vienotu nostāju, liecina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta projektā "Inovatīva un iekļaujoša pārvaldība sabiedrības iesaistes, uzticības, komunikācijas veicināšanai" veiktās aptaujas dati.

Covid-19 pandēmijas laikā Latvijas valdība tika kritizēta par publiskiem strīdiem, nespējot nonākt pie vienotiem vēstījumiem par to, kā Latvijai būtu veiksmīgāk cīnīties ar pandēmiju. Tomēr šī gada pirmajā pusē veiktā aptauja liecina, ka vairākums iedzīvotāju labprātāk iegūst informāciju par dažādajiem viedokļiem, kas valda Ministru kabinetā, nevis sagaida ministrus noformulējam vienotu pozīciju.

Aptaujas dati rāda, ka tikai 33,5% respondentu piekrīt, ka valdībai par krīzes risinājumiem jākomunicē kā vienotam veselumam. Savukārt vairākums jeb 66,5% respondentu atzīst, ka vēlas dzirdēt atšķirīgus viedokļus. Līdzīga situācija ir arī vērtējumā par nepieciešamību no sabiedrības slēpt atšķirīgus valdības locekļu viedokļus par iespējamajiem problēmsituāciju risinājumiem. Absolūts vairākums jeb 77% respondentu uzskata, ka valdības locekļiem nav jāvairās no pretrunīgiem vēstījumiem, tikmēr tikai aptuveni katrs ceturtais (23%) labprāt sagaidītu saskaņotus viedokļus, izvairoties no pretrunīgām nostājām.

Neskatoties uz pašu valdības locekļu iepriekš pausto kritiku sev par nespēju ar sabiedrību komunicēt kā vienam veselumam, krīzes situācijā paužot nepārprotamus vēstījumus, no aptaujas datiem izriet, ka lielākā daļa iedzīvotāju tomēr ir ieinteresēta dzirdēt politiķu viedokļu atšķirības un dažādos virzienus problēmu risinājumiem.

Mazāka atsaucība pēc dažādības ir jautājumā par to, vai krīzes laikā oficiālajai komunikācijai būtu jānotiek visās Latvijā plašāk lietotajās valodās. Minēto atbalsta 44% respondentu, taču nedaudz vairāk kā puse jeb 56% aptaujāto nepiekrīt tam, ka saziņai ar iedzīvotājiem krīzē būtu jānotiek ne vien latviešu, bet arī citās plašāk lietotajās valodās. Latvieši šajā jautājumā ir kategoriskāki nekā krievvalodīgie - tam, ka krīzes situācijā saziņai būtu jānotiek iespējami plašā valodu spektrā piekrita 54,4% krievvalodīgo un tikai 39,8% latviešu. Šajā gadījumā gan jāņem vērā sabiedrības noskaņojuma izmaiņas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, būtiski pasliktinoties krievu valodas pozīcijām Latvijā.

Domājot par kanāliem, caur kuriem iedzīvotāji vēlētos saņemt informāciju krīzes situācijās, tikai trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka saziņai šādos apstākļos galvenokārt būtu jānotiek tradicionālajos medijos, proti, televīzijā, radio un presē. Tomēr arī iespēju informāciju saņemt iespējami plašā komunikācijas kanālu spektrā atbalsta vien nedaudz vairāk respondentu - 41,7%, vairumam tikmēr nevēloties sagaidīt saziņu gan tradicionālajos medijos, gan sociālajos medijos. Minētais liecina, ka sabiedrībā nav vienotas izpratnes par efektīvākajiem komunikācijas kanāliem krīzes apstākļos, līdz ar to iespējams prognozēt arī turpmāku neapmierinātību ar valdības vai valsts institūciju izvēlētajiem komunikācijas kanāliem - līdzīgi, kā tas bijis pandēmijas laikā.

Līdzīgi kā ar vēlmi saņemt informāciju par dažādiem valdības locekļu viedokļiem un redzējumiem krīžu pārvarēšanai arī jautājumā par mediju satura ietekmēšanu vairākums jeb 91,2% Latvijas iedzīvotāju iestājas par brīvu presi, noraidot iespēju krīzes situācijās iejaukties mediju saturā vai to cenzēt.

Aptauja veikta 2023.gada februārī-martā, aptaujājot 1016 respondentus. Aptauja īstenota projektā "Inovatīva un iekļaujoša pārvaldība sabiedrības iesaistes, uzticības, komunikācijas veicināšanai" / Nr. VPP-LETONIKA-2021/3-0004. Šī projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas un risinājumus ilgtspējīgai sabiedrības un valsts attīstībai, lai veicinātu sabiedrības iesaisti, uzticēšanos un komunikāciju demokrātijas mazināšanās un valsts noturības vājināšanās kontekstā.

Izmantojot starpdisciplināru un iekļaujošu pieeju, projektā tiek pētītas četras savstarpēji saistītas dimensijas: jauni līdzdalības risinājumi demokrātiskos procesos, sabiedrības iesaiste politikas veidošanā, institucionāla uzticēšanās un izturība pret dažādiem draudiem un stratēģiskā komunikācija pārvaldībā.