Mūrniece: Mēs vienmēr esam atbalstījuši Ukrainu visvairāk

Konceptuālie lēmumi, uz kuriem Ukraina cerēja NATO samitā Viļņā, jāatliek līdz samitam Vašingtonā, uzsvēra Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 11.jūlija pārmetumus NATO par nenoteiktību un vājumu jautājumā par Ukrainas pievienošanos aliansei.

"Es saprotu Ukrainas prezidentu un ukraiņus, kuri bija cerējuši, ka šajā samitā izdosies sasniegt vairāk un rezultāts būs pozitīvāks. Latvija ir darījusi daudz Ukrainas atbalstam, arī politiski NATO. Mēs Ukrainu atbalstīsim vienmēr un visur. Ukraiņi zina, ka uz mums var paļauties," sacīja ministre, piebilstot, ka viņa trešdien tikusies ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, lai pārrunātu projektus, ko Latvija varētu īstenot, lai atbalstītu Ukrainu.

Mūrniece skaidroja, ka NATO samitā Viļņā Ukrainas atbalstam ir sasniegs daudz. Trešdien inaugurēta NATO-Ukrainas padome, kas nozīmē, ka Ukraina pilntiesīgi sēž pie viena galda kopā ar visām NATO dalībvalstīm. Ukraina var iniciēt jautājumus, kā arī sasaukt padomi, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams. Aizsardzības ministres ieskatā, tas ir liels solis uz priekšu.

Pēc politiķes paustā, samitā ir panākta vienošanās par visaptverošu atbalsta paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apmērā. Tā nav militārā palīdzība, bet atbalsts Ukrainai kā valstij, kura ir cietusi karā un kurai ir daudz vajadzību. Latvija esot bijuisi viena no pirmajām valstīm, kas paziņoja par divu miljonu eiro iemaksu, solot iemaksāt pa diviem miljoniem eiro trīs gadu periodā.

"Mēs vienmēr esam bijuši tie, kas atbalsta Ukrainu visvairāk un kas vienmēr stingri iestājas par Ukrainu, bet jāsaka, tas bija kopīgs NATO dalībvalstu lēmums. Viļņas samitā Ukrainas atbalstam ir izdarīts daudz vairāk, nekā pirms samita," sacīja Mūrniece.

Viņa norādīja, ka bez NATO ir arī citi formāti, piemēram, tā dēvētais Ramšteinas formāts. Valstis sūta militāro palīdzību. Ja pirms gada vēl runāja, vai drīkst ar ķiverēm atbalstīt Ukrainas armiju un vai tā nebūs situācijas eskalācija, tad drīz vien tika nodibināta tanku koalīcija, iznīcinātāju F-16 koalīcija un šis darbs turpinās, piemēram, ir paziņots, ka Ukrainai piegādās kasešu munīciju.

"Solis tiek sperts viens pēc otra. Jā, mēs visi gribam mieru, mēs jūtam līdzi Ukrainai, mēs saprotam tās sāpes un ciešanas, kurām Ukraina iet cauri. Es augstu vērtēju Latvijas sabiedrības atbalstu Ukrainai. Patiešām ir izdarīts daudz, bet tad mēs saprotam, ka mēs varam vēl vairāk," sacīja aizsardzības ministre.

Runājot par aizsardzības palīdzību Ukrainai, Mūrniece akcentēja, ka Latvija patlaban koncentrējas uz to, ko Ukraina lūdz - uz karavīru apmācībām. Salīdzinot ar citām valstīm, kurām ir nesalīdzināmi lielāki militārie resursi un spējas, Latvija ir apņēmusies šogad apmācīt 3000 karavīru, kas pārspēj to, ko var izdarīt citi.