Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir izvirzījusi Veselības ministrijai (VM) prasību pildīt trīspusējo vienošanos par darba samaksas paaugstināšanu nozarē, nosūtot vēstuli veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, valsts pirmajām personām un nozares sociālajiem partneriem, informēja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte.
Trīspusējā vienošanās tika panākta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) 7.marta sēdē. Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja VM tiek iedalīti papildus līdzekļi no budžeta pārdales šī gada laikā, tad starp izlietošanas prioritātēm tiek iekļauta mēneša vidējās darba samaksas paaugstināšana ārstiem un ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
Pēc LVSADA paustā, VM vēstulē sociālajiem partneriem apstiprinājusi, ka minētais lēmums attiecināms uz vidējās darba samaksas pieaugumu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā, lai divu gadu periodā (2022. - 2023.gadam) pieauguma summa, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%.
Tāpat minētais lēmums attiecināms uz būtisku vidējās darba samaksas pieaugumu tiem ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas.
Atgādinot par vienošanos, LVSADA 8.jūnijā nosūtīja VM vēstuli, kurā aicināja aprēķināt, cik liels papildus finansējums tās izpildei ir nepieciešams, un aprēķināto finansējumu iekļaut starp papildus piešķirto līdzekļu izlietošanas prioritātēm.
LVSADA apgalvo, ka saņemot atbildi no VM, tā secinājusi, ka vienošanās netiks pildīta, jo "primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem."
LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris tādu VM argumentu noraida, uzverot, ka bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus, ja vien VM neplāno ārstniecības iestādēs ieviest pašapkalpošanos. Viņa vērtējumā nav pareizi pakalpojumu pieejamību pretnostatīt adekvātai darba samaksai nozarē.
LVSADA ir atkārtoti aicinājusi VM uz sarunām par valsts budžeta papildus finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024.gadā. Ja VM ignorēs aicinājumus uz sarunām un turpinās meklēt ieganstus, lai izvairītos no vienošanās izpildes, LVSADA nāksies uzsākt pirmsstreika pasākumu plānošanu.
Kā ziņots, valdība 20.jūnijā atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei. Jūnijā un jūlijā sākotnēji plānots veikt finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no nozaru ministrijām.
Pēdējā gada laikā iedzīvotājus Latvijā visvairāk satraucis apkures un citu komunālo maksājumu kāpums, kā arī elektrības un pārtikas cenu pieaugums, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās iedzīvotāju aptaujas datiem.
Apkures un citu k...
Kā norāda Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina (PP), ir piemēri, ka jaunieši, kas izvēlas studēt augstskolā vecāku vai sabiedrības spiediena dēļ, būtu labprāt apguvuši ugunsdzēsēja vai glābēja profesiju vai strādā...
Komentāri